Ko jūs darītu?

Favel

Autores gadījumā, es sliecos domāt, ka viņa sev dzīvē aborta izvēli pārmetīs vēl ilgus gadus. Ir draudzenes, kuras bija palikušas "nelaikā" stāvoklī un baiļu māktas veica abortu. Ir pagājuši vairāki gadi (vienas draudzenes gadījumā pat 10 gadi), bet nespēj aizmirst izdarīto. Moka sevi ar domām, cik bērnam varētu būt jau gadi, iztēlojas kā bērniņš izskatītos, ja būtu puika vai meitene, ar ko nodarbotos, ko kopā darītu utt. Ļoti smagi noskatīties

+++++++
Es arī šādus cilvēkus pazīstu.

Es ieteiktu netaisīt abortu, jo Tu nevari zināt kā dzīvē tev var gadīties. Ja nu šī ir tā liktenīgā kļūda, kuru Tu pēc tam visu mūžu nožēlosi.,jo pie bērniņiem vairs nevarēsi tikt! Un nožēlot būs diemžēl jau pa vēlu. Lai ko vecāki tev teiktu, viņi vienmēr mīlēs tevi un arī tavu bērniņu. :-)

Vīrietis, topošais tēvs var iekļūt negadījumā vai veselība var pasliktināties un aiziet aizsaulē- sanāk audzināt bērnu vienai.

Ir ļoti liela atšķirība - vīrietis tevi un bērnu pamet, jo nemīl vai arī nomirst. Pirmajā gadījumā es neparko negribētu bērnu no vīrieša, ko nemīlu un kurš nemīl mani, kāda gan dzīve būtu šādam bērnam? Un jaunas attiecības arī būtu ļoti problemātiski, ja ne neiespējami atrast.
Turpretī ja vīrietis nomirst un es palieku ar bērnu viena, tad es bērnu mīlētu no visas sirds un rūpētos, jo viņš būtu viss, kas palicis no mīļotā vīrieša. Un tādā gadījumā mani neuztrauktu, ka varu neatrast citu vīrieti, jo visticamāk to nekad dzīvē arī vairs negribētu.

Ok, Lovisa, kā ar gadījumu, kad Tev jau piedzimst bērns no vīrieša, bet Tu tikai tad uzzini, ka vīrietis Tevi nav mīlējis un aiz muguras ir krāpis?
Mīlams vai nemīlams vīrietis, bet, ja pati labprātīgi esi gulējusi ar to cilvēku, par grūtniecību nav jābrīnās ne vienam, ne otram aktā iesaistītajam. Tas nebūtu tikai tā vīrieša bērns, bet arī Tavs! Tu pati sevi arī tik ļoti nemīli, ka pat Tevis pašas bērns būtu nemīlams?

Cits jautājums, ja Tavām bērnam būs bērni no partnera, kurš tev nepatīk, savus mazbērnus arī nemīlēsi?

Ja, tu gribi bērniņu, tad izdomāsi ka izgrozīties, lai jums abiem būtu labi, bet zini- bērns ļoti izmaina dzīvi, domāšanu- uz pozitīvo pusi. Tas ir kārtīgs spēriens pa pakaļu saņemties, iet un darīt.
Es paturētu un kad piedzims tavējais (ja piedzims) tu sapratīsi, kapēc es tā saku.

Manējam puišelim ir 7 gadi, es pilnīgi redzu kā viņš stiepjas augumā, šķiet pilnīgi pa minūtēm. :D
Bieži vēroju viņu un domāju- pa kuru laiku izauga... :-O
Nevaru un negribu iedomāties savu dzīvi bez viņa.

Pašai jau vien jāizvērtē kādu lēmumu pieņemt. Bet, tā kā jautājums bija- ko jūs darītu, tad es dotajā situācijā bērnu nesaglabātu. Viena tikt galā nevarētu, palīdzību ne es protu lūgt, ne pieņemt. Bet tikpat labi ir daudzas, kurām nav problēmu bērnu nogrūst visiem radiem, draugiem pēc kārtas, kamēr pašas strādā, mācās vai tusē.

Paldies dāmas par daudzajiem komentāriem un vārdiem.

No darba jādodas prom, jo stundas ir garas, gan naktsmaiņas, gan smagumi jācilā, kas noteikti nenāktu par labu veselībai.

Ir grūti, jo negribas mammai atkal uzgrūst, jo viņa ari ir pelnījusi atpūtu, viens ir bērnu atstāt, lai paauklē reizi mēnesī, cits - katru dienu. Skolai noteikti ņemtu akadēmisko.. Pašai arī grūti, ir tik laba sajūta beidzot būt neatkarīgai un neprasīt nevienam nekādu palīdzību. Bet mani uztrauc doma, ka pēc tam nevarētu būt bērniņi, bet cik jūs zināt sievietes kam tā ir?

Runājot par izsargāšanos - OK nenostrādāja. :(

Ja, bērniņs pieteicās, tad ne bez iemesla- tā uz to skatītos es.

Citu darbu nav iespējas atrast?

Ok, Lovisa, kā ar gadījumu, kad Tev jau piedzimst bērns no vīrieša, bet Tu tikai tad uzzini, ka vīrietis Tevi nav mīlējis un aiz muguras ir krāpis?

Tas būtu ļoti nepatīkami. Nezinu kā rīkotos. Iespējams atdotu audzināt bērna tēvam.

Mīlams vai nemīlams vīrietis, bet, ja pati labprātīgi esi gulējusi ar to cilvēku, par grūtniecību nav jābrīnās ne vienam, ne otram aktā iesaistītajam. Tas nebūtu tikai tā vīrieša bērns, bet arī Tavs! Tu pati sevi arī tik ļoti nemīli, ka pat Tevis pašas bērns būtu nemīlams?

Man grūti sevi iedomāties šādā situācijā, jo diez vai labprātīgi gulētu ar cilvēku, no kura neesmu gatava dzemdēt bērnu. Bet šeit runa ir par konkrētu situāciju, kad meitene palikusi stāvoklī no vīrieša, ar kuru neredz kopīgu nākotni. Tieši tādēļ arī saku, ka šādā gadījumā vajadzētu kārtīgi apdomāt pirms dzemdēt. Jo viņai ir izvēle. Viņa jau tagad zina, ka bērna tēvs neatbalstīs un nemīlēs viņus. Kāpēc tad apzināti sev novēlēt tādu dzīvi? Ja to uzzinātu tikai, kad bērns jau piedzimis, tad būtu savādāk, tad vairs neko.

Cits jautājums, ja Tavām bērnam būs bērni no partnera, kurš tev nepatīk, savus mazbērnus arī nemīlēsi?

Nu tas taču ir pavisam savādāk, kādā sakarā tā jautā? Es varu izvēlēties tikai pati savu partneri. Kāda man daļa ar ko guļ sveši cilvēki?? Pat ja tie ir mani bērni. Tā taču ir viņu izvēle!

Runājot par akadēmiskā ņemšanu, jābūt ļoti apņēmīgam cilvēkam! Bērns nekur nepazudīs, tāpēc laikam ir darīt visu lai pabeigtu tagad, nekā atlikt ar lielu iespējamību, ka tas tā arī paliks gaisā karājoties.

Par abortiem. Mana radiniece 20 gados uztaisīja abortu un 30 gados piedzemdēja bērnu. Zinu arī sievieti, kurai bija divi aborti, taču viņai tas bija spontānais aborts, nevis pēc pašas vēlmes un pēc neilga laiciņa ar trešo reizi viss sanāca.

Tās, kuras saka par audzināšanu bez vīrieša. Diezgan muļķīgs uzskats, ka sieviete viena pati to nevar izdarīt un pats galvenais dzīvē ir vīrietis. Tik daudz vientuļo māmiņu uz šīs pasaules.

Palīdzību ne es protu lūgt, ne pieņemt.

Šis ir mans gadījums un te es runāju par finansiālo atbalstu. Vecāki mani ir uzaudzinājuši, snieguši izglītību, laiks pašai kulties pa dzīvi, nu nevar pie katras mazākās bēdas skriet pie vecākiem. Kā jau minēju, manuprāt, svarīgākais jautājums ir finansiālais aspekts. Spēsi vai nespēsi pati nodrošināt sevi un savu bērnu? Uz citiem paļauties nevajadzētu.. Es pat nerunāju par visu dārgāko un labāko, bet tas tomēr ir vēl viens cilvēks, kurš jāuztur. Tās kuras runā par kalnu gāšanu, protams, visu var pabeigt un fiziski izdarīt, bet bez materiālā pamata tur nekas nesanāks.

Ļoti interesē - cik tad ir māmiņu pabalsts? Kāda var padalīties? :) Neticu, ka pietiekam, lai nodrošinātu pārtiku, mājokli, apģerbu un vēl segtu visus pārējos izdevumus..

Esmu par abortu noteiktās dzīves situācijās, taču neesmu tik cietsirdīga, lai savu bērnu, ko 9 mēnešus esmu iznēsāju, atdotu kaut kam nezinu kam.. Ļoti bezjūtīgi, manuprāt!

Diez vai meitene šeit vēlas dzirdēt nosodījumu ar ko gulējusi un ar ko nē. Sniegputenis vai esi jau pateikusi vīrietim?

mazā termiņā var veikta arī medicīnisko , bet nē neauglība nav plaši izplatīta aborta kompikācija.

Jautājums Lovisai un citām, kas izsaka savas domas - vai jums pašām ir bērni? No dažiem komentāriem staro tas, ka bērnu noteikti nav. Domāju, ka tādas meitenes nevar ieteikt to, ko darit ar bērnu un kas notiks pēc tam. Tikai manas domas.

Tieši pretēji, man liekas, ka tās, kurām ir, uz to skatās citādāk, jo tagad, kad skatās uz ķiparu, neliekas, ka varētu citādāk. Man nav uz ko skatīties, tāpēc vieglāk izvērtēt. Mans viedoklis.

piipiibum
Nav, bet kāpēc ne? Jautājums bija, ko jūs darītu? Otrais bija par to vai zinām kādu, kurš pēc aborta nav spējis ieņemt bērniņu. Vai šie jautājumi ir atbildāmi tikai mātēm? Grūtnieču un māmiņu beztēmās nelienu, bet šeit izteikties var visi :)

Un arī dažas no māmiņām minēja, ka svarīgi ir izvērtēt vai finansiāli spēs uzturēt. Un man ir liels prieks par tām māmiņām, kuras visu ir paveikušus, ir atbalsts no otrās pusītes, vecākiem, naudiņa un viss pārējais, taču ne katram te tā ir. Nevajag spriest pēc savas situācijas, bet meitenes piedāvātā gadījuma. :)

un kā tik netīšām tas sanāca?

esmu pārsteigta vispār, ka kumu tik mierīgi iesaka abortu taisīt.
es teikšu, ka atbildi zini tikai Tu. ir gana daudz sieviešu, kas visu mūžu sev abortu tā arī nepiedod. padomā, vai neesi viena no viņām. ar vīrieti, iesējams, viss arī nokārtosies. katrā ziņā, šis fakts tāpat, manuprāt, noteikti ar viņu jāizrunā.

Dzīvotu tālāk savu dzīvi BEZ bērna tēva un vēlāk prasītu no viņa alimentus. Ir jādomā ABIEM ja kaut kas tads notiek. Ja viņš ir pilnīgs lohs,kas negrib uzņemties atbildību par bērnu nu tad tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas.

Ja, tu gribi bērniņu, tad izdomāsi ka izgrozīties, lai jums abiem būtu labi, bet zini- bērns ļoti izmaina dzīvi, domāšanu- uz pozitīvo pusi. Tas ir kārtīgs spēriens pa pakaļu saņemties, iet un darīt.

Šim es ļoti piekrītu. Galvenais šajā visā ir tas, vai autore no sirds un patiesi vēlas bērniņu saglabāt. Viss! Ja vēlme ir, tas ir apbrīnojami, kāds spēks rodas un ko tik nevar mainīt. Es pat teiktu, ka daudzas iespējas tajā brīdī vienkārši iekrīt rokās. Tas tiešām ir spēriens pa pakaļu, celties un sākt visu darīt, bet kā jau teicu - tikai tad, ja vēlme pēc bērna ir.

Mani izbrīna, ka tik daudzas, palīdzības lūgšanu, uztver kā bērna nogrūšanu vecākiem(t)
Autore, aprunājies ar draugu, ar vecākiem. Varbūt draugs vairs nebūs tik kategorisks savos spriedumos, ja reāli pastāstīsi, ka esi stāvoklī. Ja tomēr būs, aprunājies ar vecākiem, izstāsti situāciju un prasi padomu, kā šādā situācijā rīkoties.

Grūtības palikt stāvoklī pēc aborta ir ļoti retos gadījumos un tad, ja pēc aborta bijušas infekcijas. Par tām "draudzenēm, kas nespēj sev piedot" - ne jau aborta fakts pie tā ir vainojams, bet gan šo sieviešu raksturs. Ir gana daudz cilvēku, kuri izjūt dīvainu apmierinājumu mokot un šaustot sevi, īpaši sievietes. Un es labi saprotu tos mehānismus, kuri šādas reakcijas izraisa, bet tā vietā, lai izvairītos no smagu lēmumu pieņemšanas, būtu veselīgāk strādāt ar sevi un iemācīties uzņemties atbildību par savu rīcību un saprast, ka ne vienmēr visam ir balts un pūkains iznākums.
P.S. Jā, es domāju, ka šoreiz aborts ir labākā izvēle.