Bērna sodišana

Vajadzētu arī parrunāt, ka jāiemācās "draugiem" pateikt NĒ un nedarīt glupības!

Atceros, ka es bērnībā krievu kaimiņienei parādīju mēli, nabaga lādzīgā tantīte dikti apvainojās un pasūdzējās mammai. Pēriens bija pelnīts un gāju kaimiņienei atvainoties. No tās dienas man bija respekts pret vecākiem cilvēkiem.

nevaru iedomaaties,ka sistu savam beernam tikai par to,ka vins kaadam meeli paraadijis :D

12 gadi taads slidens vecuma, jakontakteejas ar beernu visu laiku, jaapaada laiks kopaa. Lai iet tantei atvainojas. Ko tad vins vinai taadu pateica,ka shii skreeja uzreiz pie jums suudzeeties?

Stank, man ir divi:-D bet citur kur aukleti berni ari kaki kuros nozorgaa:-D

Cik atceros no savas bērnības, man parunāšana deva daudz lielāku mācību kā pēriens vai tml darbības, tas drīzāk izsauca pretēju reakciju. Nezinu, bērnu man nav, tādēļ nemāku spriest, vai uz visiem tas darbosies :-)

Cik atceros no savas bērnības, man parunāšana deva daudz lielāku mācību kā pēriens vai tml darbības, tas drīzāk izsauca pretēju reakciju. Nezinu, bērnu man nav, tādēļ nemāku spriest, vai uz visiem tas darbosies

Darbojas runāšana, mans parasti saka "Es zinu, ka tu ar mani tagad runāsi" :-D

Manuprāt, tā atvainošanās ko dod tad, ja bērns sapratis, kas ir noticis. Pretējā gadījumā, ja atvainošanās notiek automātā, jo mamma lika, un miera labad bērns to izdara, diez vai bērns būs ko sapratis :-/

Es jau domaaju ,ka labaks sods tomer ir vecais labais neizdarisi to un to nekads televizors, plansete, jebkas.

Ja runājam par bērniem, tad manuprāt mūsdienu bērniem vispār ir ļoti daudz tiesību, bet pienākumu 0. Šodien mamma bija vienā lekcijā, kur stāstīja, ka nedod Dievs bērnam uzšaus vai kko stingrāku pateiks, tas viņu iedzīs kompleksos un kur nu vēl ne!
Man ir nostāja tāda, ja pa labam nesaprot un turpina neklausīt un slikti uzvesties, tad vajag nedaudz uzšaut. Protams, es te nerunāju par zīdaiņiem, bet kad bērns jau saprot, ko un kāpēc dara un ka jāklausa vecāki.
Mans krusttēvs audzināja jaunāko meitu ar "runāšanas principu", godīgi sakot, tas smagi nestrādāja! :D Nu un tgd viņa meita ir tāda, kāda viņa ir :D

Man gan šķiet, ka 12 gados jau gana labi bērns spēj saprast, par ko un kad būtu jāatvainojas. Pat, ja tomēr īsti vainīgs nejūtas, vismaz iemācās pašu principu.

Esmu pērta bērnībā un ar tagadējo prātu saprotu, ka bija par ko un biju to pelnījusi. Nekādu aizvainojumu uz vecākiem tādēļ neturu.

++

Par pēršanu es labāk neizteikšos... :-P

Lai gan, nē, viens viedoklis gan man par to ir. Manā uztverē pēršana ir piemērojama kā izņēmumgadījums tikai tādā vecumā, kamēr bērns ir pavisam mazs, kad vnk nesaprot, kas ir bīstami, kas ir kaitinoši, kas ir slikti un labi un tu vari kaut 10000 reizes skaidrot - viens pīpis!..

Nespēju iedomāties pērt savu meitu, piem., 12 gados, kad jau MR viņai ir sākušās. Jau taču pieaugusi gana, lai spētu saprast lietu kārtību bez pērnieniem. Tādā vecumā tas jau ir spriestspējīgs pieaudzis cilvēciņš - ar pērienu neko vairs neiemācīsi.

Nespēju iedomāties pērt savu meitu, piem., 12 gados, kad jau MR viņai ir sākušās. Jau taču pieaugusi gana, lai spētu saprast lietu kārtību bez pērnieniem. Tādā vecumā tas jau ir spriestspējīgs pieaudzis cilvēciņš - ar pērienu neko vairs neiemācīsi.

Man tieši blakām sēž 12 gadīgā meitene un nekādīgi nespēju iedomāties viņu pērt. Šajā vecumā tikai runāšana un runāšana.

Bērnu sodu par neklausīšanu ar planšetes, datora un telefona- atņemšanu, izskaidroju par ko, parliecinos vai ir sapratis.

Bērnībā esmu pērta un nē, es joprojām nesaprotu par ko! Besī tie vecāki, kas domā, ka nopērs bērnu, uzbļaus un viņam automatiski taps skaidrs par ko! Lai gan, man škiet, ka manā gadījuma tēvam un mātei sagādāja gandarījumu un atvieglojumu izlādēties uz berniem.

Nespēju iedomāties pērt savu meitu, piem., 12 gados, kad jau MR viņai ir sākušās.

Tad vairs neper, tad jau sit tā pa īstam. Diemžēl esmu tādā veidā "sodīta' pat 20+ gadu vecumā. Nekas normāls tas, protams, nav.
Sodīšanu kā tādu es atbalstu - vislabāk ar izskaidrošanu un tādām metodēm kā multfilmu neskatīšanās utml.

Dažreiz bija gadījās bērnam ka jāuzšauj pa dupsi, bet ļoti reti kad bija mazi.

Izrunāties ir labi, to var izdarīt ja ir laiks.
Bet ja, piemēram, jāsteidzas un jāaizved bērns uz bērnudārzu un pašam daudz kur jāpaspēj, laika nav necik un bērns sāk lielo niķi.
Iepriekšējā dienā jau viss ir sarunāts un viss ir OK, un kad jāiet āra, tad viss sakās.

Bet tas bija 1-2 reizes un tālāk jau viss gāja raiti.

Atceroties savu bērnību, es dabūju gan pērienu šat tad, par īpašiem nedarbiem.
Varu pateikt droši - ja es zinātu ka man draud tikai izrunāšanas, es to neņemtu vērā.
"Lai jau runā, kas tad man"

Soda noziedziniekus.

Bērns ir jāmāca, jāpaskaidro.

lielās runātājas, ka bērnam nekādos apstākļos nedrīkst pa dupsi uzšaut laikam nekad nav saskārušās ar bērniem,kas tiešām neklausa. un tu runā, runā, un runā, bet izskatās, ka viņš vēl speciāli, lai tevi pakaitinātu izdarīs to, ko nevar. es atbalstu kaut kādu mantu noņemšanu(planšetes utt) kaut kādu pasākumu atcelšanu, lai bērns saprot, ka nevar darīt visu, ko vēlas. neatbalstu regulāru sišanu, bet neuzskatu, ka ir kaut kas šausmīgs, ka nedaudz iedod pa dupsi. protams, ne 12 gadīgam.

Bērns ir jāmāca, jāpaskaidro.

Ir jābūt ļoti labam psihologam lai vienmēr visu sarunātu.

Bērni ir dažādi.
Esmu bijis darba darīšanās pie sievietes kurai bija bērns darbā (3-4 gadi)
Kamēr mēs runājam, bērns visu laiku mammai meta ar visādiem rakstāmpiederumiem, papīriem u.c galda piederumiem. Mamma neko nerāja viņu, tikai centās izvairīties.
Laikam ar sarunāšanu nekas nesanāca viņai.

Laikam ar sarunāšanu nekas nesanāca viņai.

sūdīgi runāja vai arī prasa no bērna neiespējamo