Man liekas, ka šeit problēma ir daudz dziļāka un nav runa tikai par kurpēm. Māte savai meitai tiešā veidā sabojā tās dzīves dienas, kurām vajadzētu palikt atmiņā kā skaistākajām. Ar dusmām un neapmierinātību tika aizvadīts pamatskolas izlaidums, tagad, kad meita jau teorētiski ir pieaudzis cilvēks, draud tikt sabojāts arī vidusskolas izlaidums - vismaz manā uztverē ļoti skaista diena, kura vismaz man vienmēr simbolizē viena dzīves posma beigas un cita sākumu. Tam jābūt skaistam, gaišam, priecīgam vakaram, nevis meitenei jāpaliek atmiņā ar bailēm par mātes nosodījumu. Vispār ļoti skumji, ka ģimenē ir tāda situācija, jo, manuprāt, tas nav normāli, ka māte tādā veidā (un pie tam ar tādiem argumentiem, kuri reāli var sagraut meitas pašapziņu) kontrolē savu bērnu, kurš tūlīt, tūlīt jau beigs 12.klasi, bet joprojām dzīvo bailēs no mātes neadekvātās reakcijas. Tas, ko varu ieteikt es, ir rīkoties pēc sava prāta tā, lai izlaiduma diena būtu tieši tāda, kādu esi to ieplānojusi. Ja gadījumā mamma kaut ko saka pretī, atgādini viņai, ka esi jau pieaudzis cilvēks, kurš drīz aizies pats savā dzīvē. Ja māte nosaka ko drīksti un ko nedrīksti vilkt kājās, negribu domāt par to, kāda būtu viņas ietekme svarīgākos Tavas dzīves lēmumos. Iespējams, no mana teksta izklausīsies, ka esmu negatīvi noskaņota pret mammu. Nē, nebūt. Man vienkārši ir ļoti skumji lasīt, ka meitenei jābaidās par to, ko viņa drīkst un ko nedrīkst vilkt kājās savā 12. (!) klases izlaidumā. Iespējams, mamma gluži vienkārši vēl nesaprot, ka viņas mazā meitiņa jau ir izaugusi un pati spēj pieņemt lēmumus. Iespējams, vajag viņai to atgādināt.
Vēlu veiksmi un lai izlaiduma diena izdodas tāda, kādu vēlies to redzēt! :)