Zagšana

Nekad neko neesmu nozagusi. Neesmu arī tādu domu pieļāvusi, ka varētu ko nočiept. Samaksāt likās pašsaprotami jau mazai esot. Zagšana un čiepšana nekad nav saistījusi;-)

atcerējos vēl vienu neapzinātu zādzību. kioskā pērku šokolādi, pārdevēja noliek uz letes, es iemetu somā, samaksāju.. mirklis klusuma.. es prasu, vai nedos man to šokolādi. viņa arī iepauzē, apdomājās, noliek vēl vienu šokolādi uz letes. es paņemu, ielieku somā, eju prom.

mājās ņemu ārā no somas 2 šokolādes un brīnos :D kaut kāda aizture smadzenēs. gan man, gan pārdevējai :)

Netīšām nozagu limonādi. Tas bija mazā veikalā, draugs maksāja par to limonādi, es ņēmu ārā no ledusskapja un viņam teicu, ka jau limonādi paņēmu un iešu ārā. Bet viņš acīmredzot nedzirdēja un arī pārdevēja nē, un iznāca no veikala ar vēl vienu pudeli. To sapratām tikai tad, kad jau bijām labā gabalā, bet ja būtu sapratusi tur uz vietas, tad noteiktu nestu to pudeli atpakaļ. Īstenībā joprojām par to jūtos mazliet nelāgi, lai gan tas bija sen un sanāca netīšām.

mes ar māsīcu ciemos nosperam sunu bumbinju, es nesperu spera māsīca. (l)

Es vienreiz ieskrēju narvītī, paņēmu saldējumu un izgāju ārā. Eju, saprotu, ka man nauda rokās. :D eju atpakaļ ieeju, pārdevēja tāda: izdomāji samaksāt, ja? Sajutos tik nelāgi, un man tad vēl kādi 12 gadi bija.

1. Kad man bija 12 gadi, ar meitenēm saderējām, ka katra spēj kaut ko iznest no veikala. Es iznesu jungle pop. Sirdsapziņa mocija ilgi. Jo es nekad nebiju zagusi.
2. 15-18 gadiem kad braukāju uz laukiem, vasarā ar bērnības draudzenēm apmeklējām vakaros dārzus, ēdām zirņus, zemenes, utt. (Bet nekad neizvandijām dārzus, visu atstājām smuki). Viss tas bija līdz brīdim kad 1x uz mums šāva ar gaiseni, par agru aizgājām medībās. :D

Es arī esmu kaut kādu saldumu 12 gados zagusi, jo tad visiem likās "stilīgi", sirdsapziņa, protams, mocīja. :(