Pusdienas ir mana vājā vieta - tās ēdu neveselīgas un nereti no sērijas kā pagadās. Tāpēc par tām šoreiz ne.
Vakariņās pēdējā laikā esmu iecienījusi visāda veida zaļos salātus, par pamatu ņemot spinātus un rukolu vai ledus salātus, vai ķīnas kāpostu un klāt: tomātus, gurķus, papriku, lēcas, olīvas, kādu cieto sieru vai Mozzarella. Mērcē olīveļļa, citronu sula un garšvietas. Klāt piegraužu šķēli pilngraudu vai rudzu maizes.
Uztura speciālistēm: vai esmu izteikti noziedzīga pret sevi, ja mēdzu iepriekšminētajiem salātiem pievienot kādu konservētu sastāvdaļu: pupiņas, turku zirņus, lēcas? Cik nopratu kādā no iepriekšējām diskusijām, labāk, ja konservs atrodas stikla burciņā, nevis bundžā, vai ne? Vai arī par konservēto jāaizmirst uz visiem laikiem, neatkarīgi no taras veida?