Ophelia
Man patiesi patīk iesaistīties dažāda veida diskusijās, taču diskutēt ar cilvēku, kurš neuzklausa citus un uzskata, ka viņam pieder vienīgā taisnība, es neredzu jēgu
Šeit Tu perfekti noraksturoji sevi. Tu patiešām jebkādus pretargumentus neuzklausi un bez nekādiem paskaidrojumiem pasludini visus viedokļus un argumentus, kas nerunā par labu Tavam viedoklim, par sagrozīšanu un tml. Savukārt pati savu viedokli, ka katram jāļauj ēst, ko vien iegribas, Tu pasniedz kā vienīgo taisnību, kuru nedrīkst vispār apšaubīt pat tad, ja pret to runā visspēcīgākie argumenti.
Jautājums, kāpēc Tu nepieļauj domu, ka varbūt Tu kļūdies? Es, piemēram, saprotu, ka esmu tikai cilvēks un varu kļūdīties, un tādēļ vienkārši piedāvāju argumentus un tad skatos, vai oponents var uzrādīt kaut kādas kļūdas, kas liktu man koriģēt savus uzsaktus. Bet vai tiešām Tu domā, ka Tu atšķirībā no manis esi kaut kāda dieviete, kas pēc definīcijas nevar kļūdīties? Varbūt kļūdos, bet, manuprāt, tā ir kaut kāda bīstama tirāna domāšana.
Lai pavērstu diskusiju no personāliju apspriešanas uz konstruktīvu tēmas apspriešanas pajautāšu par tēmu dažus jautājumus, uz kuriem ceru, ka godīgi atbildēsi:
1. Vai tas ir Tavs viedoklis, ka katrai būtnei ir tiesības brīvību? Vai arī ir kaut kas sagrozīts šajā viedoklī?
2. Vai piekrīti, ka no šī viedokļa par katras būtnes tiesībām uz brīvību izriet tas, ka šī brīvība ir jāierobežo pašas brīvības dēļ, jo, ja brīvība netiktu ierobežota, tad vienkārši stiprākie varētu apspiest vājākos un nekāda brīvība viņiem vairs nebūtu? Saistībā ar to, vai piekrīti, ka viena indivīda brīvība beidzas tur, kur sākas kāda cita indivīda brīvība?
3. Vai piekrīti, ka tādas izvēles, kas nekaitē citiem, nepārkāpj citu brīvību? Tātad tādas izvēles mums nevajadzētu ierobežot, un šajā jomā ļaut katram pašam lemt, kā dzīvot? Piemēram, katram pašam jāļauj lemt par to, kādu reliģiju praktizēt (ja vien tā nav kaut kāda ekstrēma teroristu sekta)?
4. Vai piekrīti, ka saskaņā ar punktu nr 2 tādas izvēles, kas nopietni kaitē citiem, pārkāpj to robežu, kur sākas jau citu brīvība, un šādu brīvību mums kaut kā ir jācenšas ierobežot? Piemēram, ja kāds izvēlas izvarot, tad izvarotāja brīvība ir jāierobežo kaut ar vienkāršu nosodījuma izteikšanu?
5. Vai piekrīti, ka izvēle ēst dzīvniekus, dzīvniekiem nopietni kaitē?
6. Vai piekrīti, ka, ja (1) katram ir tiesības uz brīvību un (4) šīs brīvības dēļ ir jāierobežo brīvība tiem, kas izvēlas kādam kaitēt, un (5) izvēle ēst dzīvniekus kaitē dzīvniekiem, tad no tā loģiski izriet, ka var būt pieņemami izteikt nosodījumu par dzīvnieku ēšanu un tas nav privātas izvēles jautājums?