Būsi muļķe, ja tagad izšķirsies. Negribi mocīties-nemokies, koncentrējies uz dēlu. Izmanto šos pirmos dēliņa gadus lietderīgi. Mīli, audzini, izklaidē, ved ekskursijās utt. Velti visu uzmanību viņam, lidz gadiem 7 Un tad kad palaidīsi skolā, būs bērnam pamati ielikti, varēsi sevi sākt mocīt ar domām par šķiršanos. Arī bērnam tad būs vieglāk jau saprast/pieņemt notiekošo.
Tu taču nedomā, ka tagad izšķīrusies no mūža mīlestības, sāksi skriet pa randiņiem un meklēt sev vīrieti? Pa kuru laiku? Atstāsi bērnu novārtā? Nē!!
Vēl jau būs smaga depresija, bērns vīriešus uz ielas sauks par tēti, tu raudāsi pat uz ielas.. Kam tev un bērnam tādas mokas tagad? Ja nav ko darīt, tad tiešām ej strādāt.Vīrs taču tevi nesit, nedzer un nepazemo bērnu. Neviens nav perfekts. Kāds ir ar tādu sadzīvo, tev jau nav tas sliktākais variants. Nevari tikt galā ar vīrieti, pārmāci, atdalies no viņa, nekādas bučiņas un uķi-puķi, daudz nekontaktē ar viņu, ēst gan gatavo. Paies diena, divas, pats līdīs klāt. Tad arī klāj vaļā visu, kas uz sirds. Un seksu, ja tev negribās, tad viņš arī nenotiek. Ar vīriešiem vispār ir viegli manipulēt.
Smaga problēma ir šķiršanās, aizliedz pati sev par to domāt, bērns tagad ir vissvarīgākais, jums patreiz nav tik lielu problēmu, lai kāds no jums būtu Nelaimīgs. Tu esi pati sevi uzvilkusi.;-)
19
