Tagad darba dēļ, vīrs ņems tās 10 dienas kaut kad novembrī. Tagad ir ņēmis brīvas, bet vienkārši sarunājot, ka vajag.
Mūsējais laikam maksimums ir 4h gulējis arī no vietas, bet tas bija pirmajās dienās. Tagad viņš jau vairāk sāk gribēt būt augšā.
Pēc tiem 3.00 naktī esmu zombijs. :-D Man pat ir grūti saņemties un celties, kad šis sāk niķoties.
AAA, vēl bija būtiski tas, ka pirms kādām 5 dienām mums uznāca piena krīze. Tad likās, ka es nojūgšos, pati biju noraudājusies. Pēc pirmpiena izveidojās īstais piens, tik pilnas kannas, ka tā sāpēja, sīkais tik ēd. Tad naktī pieceļos batot - un viss, krūtis kā tukši maisi. Tā vien liekas, ka nekā nav iekšā. Šis ēd, ēd un nekā, nav paēdis. Raud un raud. Tā 9h no vietas.
Tad sazinājos ar krūtsēdināšanas speciālisti, teica, ka tā tas var būt, jo piens noregulējas pēc pieprasījuma, jāliek tik pie krūts. Tagad nu jau viss ir ok, un piena daudzums ir stabils.