Man šķiet, ka nav nekā vieglāka par taupīšanu, dažreiz pat ir tā, ka ļoti ilgi nav nekas nopirkts un šķiet:"Kā? Bet es taču varētu sevi palutināt!" :D Tādā ziņā arī studentes gados man bija viegli.
Ļoti nepatīk apaugt ar nevajadzīgām mantām, tā ka man tā taupīšana sanāk pati no sevis, jo nepērku vnk neko lieku, neaizkrauju māju ar lietām, kuras tikai krāj putekļus.
Mans princips ir tāds, ka teiksim, kosmētiku pērku tad, ja tiešām kaut kas ir beidzies vai iet uz beigām, manā kosmētikas makā neatradīs divas skropstu tušas un piecas lūpukrāsas, jo tāpat nespēju iztērtēt visu pirms derīguma termiņa beigām. Take away kafijas nepērku, dzeru to darbā, ja brīvdienās paredzēta ekskursija vai pastaiga, ņemu savu tēju vai kafiju līdzi termosā. Žurnālus kioskos nepērku, kolēģe iedod palasīt vai izlasu pie mammas.
Bieži staigāju pa apģērbu veikaliem, neko nepērkot, izčekoju visu, zinu apmēram, kur kas ir un ja nav steidzama vajadzība, sagaidu atlaides. Tas pats ar apaviem, ziemas zābakus pērku janvārī, februārī, kad ir atlaides.
Ar skaistumkopšanas procedūrām ļoti labi tieku galā pati, tik vien kā frizieris ir vajadzīgs.
Ēdienu pērku gandrīz katru dienu un tik, lai pagatavotu vakariņas vai pusdienas, nesapērkos mirkļa iespaidā vai izsalkumā produktus ar īsiem derīguma termiņiem, kas jāmet laukā pēc pāris dienām. Vispār ļoti reti kaut ko izmetu no produktiem, paskatos vienmēr, kas jau ir leusskapī un no tā pagatavoju, kas trūkst piepēku. Tā kā ir savi lauki, tad kartupeļi, burkāni utt. nāk no turienes.
624
