Man ir divi komentāri par tēmu:
1) Lai arī esmu precējusies, nevaru teikt, ka daudz laika pavadu kopā ar vīru. Man ir 2 darbi, studijas, vīrs ir uzņēmējs. Es katru dienu stundas trīs pavadu ceļā uz/no darba. Kopīgas brīvdienas gada laikā, kad tiešām laiku par visiem 100% varam veltīt viens otram, mums ir uz roku pirkstiem saskaitāmas. Un tāpēc man šķiet pilnīgi normāli, ka tad, kad dodamies ciemos/dodamies uz kādu pasākumu - mēs laiku pavadām arī kopā. Man ir bijušas situācijas, kad kādās draugu viesībās tiek paziņots, ka visiem pie galdiem jāsēž tā, lai otra pusīte nebūtu blakus, vai arī, kad ar vīru aizejam uz balli, draudzenes gaida, kad visu vakaru mans vīrs viņas izdancinās, jo mēs ar vīru taču tiekamies katru dienu, bet draudzenēm tas prieks ar manu vīru (kurš ir ļoti labs dejotājs) izdejoties ir reti. Bet tā gluži nav, jo kopīgi pasākumi, draugu jubilejas vai darba balles arī ir starp tām retajām reizēm, kad mēs ar vīru kopā atpūšamies. Un pilnīgi noteikti pēc garas darba dienas mēs nesapošamies, neieslēdzam fonā valšus un nedejojam :D Līdz ar to man šķiet pilnīgi normāli, ka arī šādos draugu/kolēģu pasākumos vīrs un sieva pietiekami daudz laika pavada kopā.
2) Varbūt kāda no jums ir saskārusies ar problēmu, ka vīrs negrib iet uz pasākumu, ja pašas neejat? Reizēm vīram "darba specifika" prasa apmeklēt kādu balli vai tamlīdzīgu pasākumu un viņš grib, lai eju līdzi. Bet ne vienmēr man ir vēlme apmeklēt viņa pasākumus, toties man nav pilnīgi nekādu iebildumu, ja viņš uz pasākumu dodas viens. Bet viņš bieži vien atsakās doties viens un paziņo, ka, ja es neiešu, viņš arī neies. Un tad es reizēm sajūtos vainīga par to, ka viņš neapmeklē pasākumu tikai tāpēc, ka viņam nepievienojos. Laikam jau esmu jocīga sieva, bet pat tagad sapirku tulpes, lai vīrs var apsveikt visas sievietes, ko rīt sastaps, kārtojot darba lietas :D