Jūs visur ejat kopā?

Ja visur kopa, ari uz darbu un tualeti (l)

Nē, neejam visur kopā, bieži tiekamies, pavadām laiku ar draugiem atsevišķi. Es nespētu būt attiecībās, kurās otrs ir pielipis 24/7. Man tas šķiet slimīgi.

Kāda jēga būt kopā ar cilvēku, kuram neuzticies?

Pārsvarā kopīgos pasākumus apmeklējam kopā, bet meiteņu/puišu pasākumus apmeklējam atsevišķi. Neesmu greizsirdīga un vīrietim uzticos.

Nezinu vai normāli vai nenormāli, katram savs. Cilvēki ir tik dažādi un viedokļi ar dažādi. :-)

Diezgan pastulbi ka visur ej lidz..
Vīrs regulari iet uz baru ar draugiem iedzert alu..neka traka nav ka viens iet..;-)

Neesam no Siāmas dvīņu variantiem. Ir pasākumi, ko apmeklējam kopā un ir, ko atsevišķi. Uzticamies viens otram un problēmu nekādu nav.

Uz pasākumiem, kas paredzēti pārim vai visai ģimenei, ejam kopā. Uz vecpuišu ballīti līdzi neietu :D Un krāpējus novaktēt nav iespējams, ja ir tāda vēlme, vienmēr atradīs izdevību. Kam tāda dzīve vajadzīga, ka nekur vienu nevar palaist, jo jābaidās, ka nebūs uzticīgs?

Ja draugam ir pasēdēšana ar čaļiem, tad, protams, līdzi nedodos (pašai nebūtu interesanti). Kaut gan viņam šādi pasākumi visai reti.. parasti tomēr atpūšamies kopā..
Tāpēc, ka tā patīk, nevis (ne)uzticības dēļ :)

Tējošana manu draudzeņu lokā arī ir bez kungiem.. parasti organizējamies, kad vīrieši aizņemti ar citām lietām :)

Laikam tiesi taapeec,ka loti daudz savu viiru redzu,aizejot kaut kur ar vinu kopaa,vienmeer meeginu izrauties un parunaaties ar kaadu citu cilveeku,vins dara tiesi taapat.Tad maajaas kaartiigi izrunaajam kaa paticis saiets utt.
Man loti patiik braukt iepirkties vienai,mani gandriiz traucee tas otrs cilveeks blakus,jo nespeeju tad saskatiit iisti to savu peerli!
Vienmeer braucam kopaa uz lielo Costco peec produktiem!

Tikai kopā. var viens otram tualetes papīru padot un matus pieturēt.

Bet ja nopietni- apniksi tu viņam vienreiz ja neuzticēsies un kā aste pakaļā vilksies.

Arī gājām visur kopā, bet vairāk pēc manas iniciatīvas, jo arī šķita, ka krāps mani, tikko aizies viens kkur, rezultātā gandrīz izšķīrāmies. Tagad cenšos laist viņu arī vienu ar draugiem alu iedzert vai ko tādu, grūti sadzīvot ar savām domām, kas vēl aizvien parādās, bet ir jāmēģina tās mest pie malas. Gribēs nokrāpt, arī darba laikā aizbrauks pie mīļākās. :)
Tāpēc tagad saku- noteikti jābūt brīvsolim, jāļauj otram elpot, savādāk var slikti beigties vienā brīdī..

Nu, principā visur cenšamies iet kopā.
Protams, ja tas ir strikti puišu pasākums, tad savu degunu tur nebāzīšu.

Pārsvarā ejam visur kopā, bet ir arī reizes, kad viņš viens iet kaut kur iedzert pie draugiem, jo man gluži vienkārši tajā dienā negribās iet. Un arī es ar draudzenēm citreiz eju atpūsties uz bāru bez viņa, jo viņam negribās.

vecpuišu ballīti es savējo negribētu laist, jo visu laiku ir doma, ka mēģinās koļīt citas.

Kāpēc tu ar viņu vispār esi kopā, ja neuzticies? Tev taču pašai grūtāk.

Pie kopējiem draugiem ejam kopā (ja abi tiekam, bet ja viens, tad viens arī iet). Katrs paši pie saviem citiem draugiem

Es laikam sajuktu prātā, ja mans puisis apvainotos vai taisītu traci, ja eju viena kur ar draudzenēm, kur nu uz vecmeitu ballīti.
Ko Tu tajā vecpuišu ballītē darītu? :-D

Piekrītu, ja gribēs krāpt, tad tāpat atradīs veidu, kā to izdarīt. Kaut gan, tādi pavisam slimīgi greizsirdīgie varianti, kas otru vēlas turēt saitītē, kas nav garāka par dažiem metriem, var tā sabojāt attiecības, ka drīzāk novedīs pie šķiršanās (t)

Uz kopīgajiem draugu/radu pasākumiem - vienmēr kopā vai arī neiet neviens :D Bet, ja ir džeku vai meiteņu bariņa tusiņš, vai kāda pastaiga, tad, protams, atsevišķi.

Nekad neesmu viņam liegusi iet kaut kur vienam pašam. Protams, uz koncertiem, teātriem, izstādēm utt. ejam pārsvarā kopā, bet uz tusiņiem - kā kuru reizi. Nu, piemēram, man pirms pāris dienām bija kursa tusiņš un es uz to gāju viena, jo tas ir mans kurss un kas tad būtu, ja katra aizvilktu līdzi savu čali... Ir veču pasēdēšanas, uz kurām neeju un arī netieku aicināta, jo skaidri zināms, ka visas runas būs ap karburatoriem un flančiem. Ir reizes, kad paaicina līdzi mani ar`.
Normālās attiecībās, manuprāt, ir jādod arī brīvsolis. Tu, autore, starp citu, izklausies diezgan savu aizdomu vajāta:

pat uz vecpuišu ballīti es savējo negribētu laist, jo visu laiku ir doma, ka mēģinās koļīt citas.

Tu vispār tici viņam? Izskatās, ka nē. Kāpēc tu domā, ka viņš uzreiz sāks makšķerēties gar citām? Ir pamats tā domāt?

Uz kopīgajiem draugu/radu pasākumiem - vienmēr kopā vai arī neiet neviens Bet, ja ir džeku vai meiteņu bariņa tusiņš, vai kāda pastaiga, tad, protams, atsevišķi.

Mums tāpat :)

Neatceros, kad manam draugam pēdējo reizi bija puišu vakars :D Pārsvarā visi draugi ir ar otrajām pusītēm, tad nu mums ir kopīgās pasēdēšanas, bet tas jau nemaz nenozīmē, ka visu vakaru esam pielipuši viens otram. Draugs runā ar saviem čomiem par savām lietām, es ar meitenēm uzsitu klačiņu vai kādu draugu pajokojos un pasmejos. Ja tā padomā, tad tā esmu es, kas draugu neņem līdzi, bet nu mēs ar draudzeni pārsvarā tiekamies divatā, bez otrajām pusēm. Draugs mani ņem līdzi visur, jo atsevišķi tusiņi puišiem, viņiem nav.

Un krāpējus novaktēt nav iespējams, ja ir tāda vēlme, vienmēr atradīs izdevību. Kam tāda dzīve vajadzīga, ka nekur vienu nevar palaist, jo jābaidās, ka nebūs uzticīgs?

Piekritu!

Man vispar patik loti liela briviba attiecibas, patik pavadit laiku vienai, pastaigat vienai pa veikaliem un padomat. Tagad es ta domaju, vai man vispar vajag attiecibas, pagaidam:-DEs vispar ari neeju uz tadam vietam, kur apgrozas daudz viriesu, ja eju, tad uz kadu mierigu vietinu , pasedet ar draudzenem, vai ejam viena pie otras ciemos. nu man ir ta, ja man ir viens cilveks, tad viens, uz citiem man nav pat interese luret. Neesmu greizsirdiga nemaz, ja man tagad butu draugs, tad es lautu vinam iet, kur vins velas, tikai lai man par to pazino