Es nepiekrītu, jo tas jau no paša cilvēka atkarīgs kā viņš uz to pasauli raugās. Ir daudzas vecas tantiņas redzētas , kas ar tādu bērna prieku un apgarotību skatās uz visu. Ir tādi, kas jau 12 gados nemitīgi drūmi un par kaut ko neapmierināti. Pati neesmu nekāds apgarotības paraug cilvēks, bet kā jau 57 days minēja cenšos raudzīties uz visu pēc iespējas optimistiskāk. Katrs skatās no savas prizmas uz lietām.
Protams, daudzām lietām var piekrist, bet ja skatās no cita aspekta, man nepatika bērnībā, ka manu viedokli nekad neņēma vērā, man vienmēr bija jāpakļaujas un jādara kā liek. Tagad es varu pati izvēlēties, ar kādiem cilvēkiem būt kopā, kur iet, ar kādām lietām nodarboties, jo esmu brīvs pieaudzis cilvēks. Bērnībā daudzas lietas ir liegtas, jā, protams, ir patīkami, ka Tev nepar ko nav jādomā, ēst uztaisa tavā vietā, rēķinus nomaksā, un kā kaut kas visu izdara Tavā vietā, tad tagad tā atbildība lielāka. Bet nevar teikt tas ir kaut kādā mērā sliktāk, savādāk varbūt, dažreiz nogurdinoši, bet dzīvot ir interesantāk.
158
