partnera vecāki

Atkarīgs no otra cilvēka - ja viņam pašam sliktas attiecības ar vecākiem, tad tas var neko neietekmēt, taču, ja otrs savus vecākus ļoti mīl un ciena, tad gana Tava nepatika noteikti kādā brīdī var kļūt par problēmu, bet ne obligāti par šķiršanās iemeslu.

Nu vismaz būs jautri Jānos, Ziemassvētkos, dzimšanas dienās.... :D

Manam draugam mammas nav. Mirusi.
Tēvs - to viņš pats ienīst jo dzīvi ir sačakarējis viņm kopš mazotnes.
Tēvs ir neārstējams narkomāns , dzērājs, bomzis kurš pa misenēm uzdzīvo.

Māte bija tāda pati.
Tapēc draugs visus 18 gadus nodzīvoja bērnu namā.

Kā par brīnumu draugs ir pilnīgs pretstats iepriekš minētajiem idiotiem.
Viņš dzīvē cīnās, lai būtu labi - būtu pats nodrošināts un es. Protams viegli neiet, bet cenšās ko spēj.

No vienas puses pat priecājos ka man nebūs vīramāte un vīratēvs.

jebkas var kļūt par šķiršanās iemeslu! arī vecāki!

Neciest jau vari, bet centies neizrādīt, lai neradītu nevajadzīgas konfliktsituācijas.

jebkas var kļūt par šķiršanās iemeslu!

jap, visdrošākais līdzeklis pret šķiršanos ir-neprecēties :D

Manā gadījumā tā bija. Visvairāk "ēda" nost viņa ģimene. Viņa ģimenes locekļi zināja, ka esmu vienu bez vecākiem, strādāju, mācījos, piedalījos maksājumos, bieži vien sanāca, ka lielāko daļu maksāju es. Bet no viņa mātes puses man bija jājūtas tā, it kā es dzīvotu uz viņa kakla. Nebija nemaz tādu "mūsu" vajadzības. Draugam kas ienāca prāta, to arī pieprasīja, vai tur palīdzēt mašīnu "uzķīlēt", motociklu nopirkt utt. Reiz viņa meklēja manu vecāku numurus, gribējusi zvanīt, lai palīdzot jaunajiem materiāli utt. Es pati ar gadiem nemaz nezinu par vecākiem neko un savā dzīvē pati varu nopelnīt kas nepieciešams. Tas bija pēdējais piliens no viņu puses. Vispār apskaužu tās meitenes, kurām paveicies ir gan ar puišiem, gan viņu ģimenēm. Ir tik jauki skatīties uz saticīgām ģimenēm.:-)

Manam vīram ar saviem vecākiem ir sliktas attiecības, īpaši ar tēvu, tikpat kā nemaz nekontaktējas, bērnība bijusi slikta. Es tos cilvēkus knapi pazīstu, tikai pāris reizes esmu satikusi, bet arī man viņi labu iespaidu neatstāja.

Atkarīgs no tā, kas tieši domāts ar neciešanu/nepatiku (slepena ienīšana? atklāti negatīva attieksme?), kā arī ir vēl citi faktori - kāds ir nepatikas iemesls, vai tās dēļ ir radušies atklāti konflikti, kādas vīrietim attiecības ar vecākiem, kāda vecākiem attieksme pret tevi utt.

Man tas būtu ļoti smags psiholoģisks slogs.. šāda nepatika, jo man ar saviem vecākiem ir ļoti siltas un mīļas attiecīas, tāpēc šķistu jocīgi, ja 2. pusītes tuvākie cilvēki būtu bezmaz ienaidnieki..

Turklāt man patīk tas teiciens par ābolu un ābeli.. Piemēram, ja viņa vecāki ir tādi šausmoņi, varbūt es īsti vēl neesmu iepazinusi 2. pusīti :D

Turklāt man patīk tas teiciens par ābolu un ābeli.. Piemēram, ja viņa vecāki ir tādi šausmoņi, varbūt es īsti vēl neesmu iepazinusi 2. pusīti

Ko tu zini, varbūt tava veča vecāki ir saistīti ar Islama valsti ;)

Es laikam ieteiktu maaciities sadziivot ar partnera vecaakiem.Katram cilveekam tomeer taa mamma ,teetis ir miili(reizeem neizraada to,bet sirdii ir taa miilestiiba),ja partneris visu laiku kritizee,nievaajosi izsakaas,tas noteikit var negatiivi iespaidot attieciibas!

Man ar vīra vecākiem ir teju labākas attiecības kā ar savējiem. Nu mana māte ir traks gadījums, taču neskatoties uz to, vīrs nekad neatļaujas būt rupjš vai nepieklājīgs savos izteicienos, bet ietur vnk "drošu" attālumu.

+ kumu

Mēs visi esam daļa no saviem vecākiem (tas nenozīmē, ka vienmēr tādi paši vai ābols no ābeles, tas nozīmē, ka, lai arī neizvēlamies, vecāki ir tie, no kuriem mēs esam radušies, mūsu eksistences radītāji). Pat, ja mani vecāki būtu ar lielām problēmām, ja draugs regulāri slikti izteiktos par viņiem, tad es tiešām apdomātu, vai viņam ir cieņa pret manu "eksistenci" kā tādu.

sliktas attieciibas ar otraas pusiiites vecaaakiem un skirshanas - mans uzskats ir taads ( bet es tieshaam saku kaa es uz to reagjeetu) ja Tavam draugam ir probleeemas ar vecaaakiem, sliktas attieciibas, bet pret Tevi viss ir kaartiiibaa tad es vareetu ar to sadziivooot, jo ne jau Tu esi probleema, es gan , protams, gribeetu lai arii vinjiem attieciibas buutu ok, bet nespiestu un neuzmaaktos ar ierosinaaajumu uztureet super attieciibas , jo arii kaa buudamai otrai pusiitei, es nevaru uzspiest savu viedokli :)
variants, ka drauga attieciibas ar vecaakiem ir super, bet ar Tevi ir suudiiigas , nuuu, tad gan es laikam domaatu skirties, zinot sevi, es nevareetu iztureeet, ja nepatiiku kaadam tik ljoti tuva cilveeka gjimenei, it iipashi, ja izteiktu kaut kaadas pieziiimes manaa klaatbuutnee vai teiktu draugam kaut ko aiz muguras un boreetu galvaa vinjam viss kaut ko, protams, taadaa gadiijumaa ir jaaizveelaas arii pasham viiirietim: miiljotaa sieviete vai gjimene, bet es negribeetu nostaaties pa vidu vecaakiem un beernam (it iipashi , ja attieciibas vinjiem super buutu). tas ir taads emocionaaals slogs, ko es nevareetu panest gribeedama vai negribeedama.
bet veel jau ir variants draugam sliktas attieciibas ar vecaaakiem un vecaaki neciesh tevi- nu tad man buutu laikam vienalga, ja neviens nepatiik, tad neviens :D :D

bet loti daudz, kas atkariigs arii tieshaam ir no iemesla, parasti jau no zila gaisa nerodas nepatika :-P:-D

Var, pēc pieredzes, mēs ar puisi bijām uz šķiršanās robežas, es pateicu, ka viņa māte neprot gatavot (nu, ne visiem garšo mērce ar sīpolu mizām vai grauzdēts sviests, kas bija vnk. Izkausēts).
Tad, nu, mana kritizēšana pielika tam punktu, es pat to neteicu negatīvi ar baigo pārmetumu :-D

Manā gadījumā tā bija. Visvairāk "ēda" nost viņa ģimene. Viņa ģimenes locekļi zināja, ka esmu vienu bez vecākiem, strādāju, mācījos, piedalījos maksājumos, bieži vien sanāca, ka lielāko daļu maksāju es. Bet no viņa mātes puses man bija jājūtas tā, it kā es dzīvotu uz viņa kakla. Nebija nemaz tādu "mūsu" vajadzības. Draugam kas ienāca prāta, to arī pieprasīja, vai tur palīdzēt mašīnu "uzķīlēt", motociklu nopirkt utt. Reiz viņa meklēja manu vecāku numurus, gribējusi zvanīt, lai palīdzot jaunajiem materiāli utt. Es pati ar gadiem nemaz nezinu par vecākiem neko un savā dzīvē pati varu nopelnīt kas nepieciešams. Tas bija pēdējais piliens no viņu puses. Vispār apskaužu tās meitenes, kurām paveicies ir gan ar puišiem, gan viņu ģimenēm. Ir tik jauki skatīties uz saticīgām ģimenēm.

vot shitas ir drausmiiigi, meitenes, kas var paciest ko taadu ir drosminieces :-P cik saprotu tad taa bija bijushajas attieciibas? neesat vairs kopaa?

Ja patiešām mīl, tad nekas un neviens nebūs šķērslis, lai gribētu šķirties.

Pēc pieredzes:
Kad sāku draudzēties ar savu tagadējo draugu, es nepatiku ne viņa mātei, ne tēvam.. Aiz muguras mani aprunāja, nu tādiem vārdiem, ka citu reizi man pat asaras bira. Draugam teica, ka es esot tāda un šitāda, es pat ēst neprotot gatavot, māju uzkopt utt. (Tad man bija 16 gadu un tiešām nepratu gatavot ēst.) Kam viņam tādu vajagot. Skolu es bastojot, atzīmes sliktas man esot. (Jā, diezgan bieži bastoju, atzīmes bija viduvējas, bet varēja būt labākas, ja pacenstos.) Un šito visu viņi stāstīja ne tikai manam draugam, bet arī visiem citiem paziņām. (Tas bija patiešām BRIESMĪGI). Bet draugs dēļ tā negribēja pamest mani.. un nebeidza dēļ tā mīlēt mani, proti, jo viņa vecākiem es nepatīkot.

Ja godīgi, vēl nespēju izšķirties- it kā sieviete kā tāda normāla, divatā var parunāt, bet, kad viņai uznāk... ah! Krievu tautības, un leksika nav tā labākā, dažreiz ausis vīst klausoties. Nav tāda jēdziena kā paēst, ir tikai ''pažraķ''.
Mani vecāki ir pieklājīgi, nu nav tā, ka vispār nav lamājušies, bet tādi vārdi sarunvalodā nav vienkārši pieņemami mūsu ģimenē, vecāki vēl nav iepazinušies viens ar otru, runājām ar draugu un maniem vecākiem caur skype, ieiet viņa māte un paprasa ''Nu čo vi tam pizģiķe?''
Tajā brīdī apkritu no kauna.