Čau!
Šodien un rīt palieku mājās - draugs pierunāja, nav ko tādai vilkties uz darbu. Lai arī nejūtos labi, bet bāc! - man bija tāda neforša sajūta, kad zvanīju, lai pateiktu, ka nebūšu darbā. Tāda vainas sajūta. Ehhh, vairāk tādu darbinieku :D Bet, kad menedžeris pazvanīja atpakaļ, jautāja, kas par iemeslu un manu atgriešanās datumu, tā vainas sajūta tik ātri pazuda, jo nu tāds kretīns viņš ir. Pilnīgi vai liekas, ka pats nekad nav slimojis. (e)
Nu tātad, jāizdomā, ko darīt. Saņēmu paciņu no rīta - šūšanas komplektiņu - būtu jāpielabo pavasara mētelītim pogas, lai vienu dienu nenokrīt pavisam. :D
Tagad jāiet taisīt tēja.