Sveikas!
Lieta tāda, ka drīzumā ar draugu plānojam precēties.
Jau kopš agras bērnības draugam ar vecākiem nav labas/siltas attiecības. Tēvs dzēra (un pašlaik dzer), bet māte nepievērsa uzmanību, jo bija pārņemta ar saviem jaunākajiem dēliem un meitu.
Vienīgās tuvās attiecības draugam ir ar saviem brāļiem. Kad uzzināja, ka "māsa" ir tikai pusmāsa, draugam pasliktinājās vēl vairāk attiecības ar meiteni.
Faktiski draugs visu mūžu "kūlās" pa dzīvi kā mācēdams, nebija nekāda atbalsta (ne finansiālais, ne emocionālais) :-( Tagad, kad draugam ir uzņēmums, tēvs pieprasa, lai draugs palīdz ģimenei, jo viņam "ir jāuztur viņa māsa un viņa māte". Māte arī uzskata, ka dēlam jādod nauda, jo abi vecāki taču viņam palīdzējuši dzīvē tikt uz augšu (t)
Visu 6 gadu garumā, ko esam kopā, nekad nebijām aicinājuši ciemos viņa ģimeni, jo draugs to nevēlējās. Taču iepriekšējās brīvdienās tā nu sanāca, ka māte paciemojās pie mums. Viņa zināja, ka mani vecāki ir miruši un citu radinieku man nav, tā kā mantojums - dzīvoklis (kurā dzīvojam) un vēl šis tas - ir palicis man. Pēc apmeklējuma mātes attieksme pret mani un draugu mainījās par 180° (t) Sāka par visu interesēties, kā mēs dzīvojam, kur es strādāju utt. Ja līdz tam, bija viss vienalga. Draugam tas ļoti nepatika. Protams, draugam, man nedzirdot, bija prasījusi atkal naudu, jo, redz, brāļi taču no Anglijas sūta katru mēnesi pa tūkstotim (t)
Tagad draugs vienkārši negrib aicināt savu ģimeni uz kāzām, jo negrib uz viņiem tērēt ne kapeiku. Problēma tajā, ka brāļus vēlas tajās redzēt, bet viņi nepiekritīs ierasties, jo nesapratīs, kādēļ vecāki un māsa netiek aicināti. Vārdu sakot, īsts murgs (t)
Man viņi arī nesimpatizē, bet ... nezinu ... ģimene paliek ģimene, lai kāda tā būtu (t)
Nezinu laikam īsti, ko gribu dzirdēt (t) Nezinu arī, kā rīkoties, jo tā ir drauga izvēle ...