Tas ir pavisam normāli, ka nepatīk.
Man arī bija sajūta, ka mans vārds nav mans. Arī pavisam normāls latviešu vārds. Bet es jutos ar viņu drausmīgi, man bija 10 dažādas iesaukas un, iepazīstoties ar cilvēkiem, es izvairījos saukt sevi vārdā. Katru reizi, kā kāds mani pasauca, man bija nepatīkamas sajūtas.
Kad netīšām atradu vārdu, kurš šķita man kā "otra āda", nekavējoties pieliku klāt tam vārdam. Tagad man ir divi vārdi, iepazīstinu es ar sevi, saucot jauno vārdu. Jūtos brīnišķīgi. Arī vecais vārds mani vairs tik ļoti netraucē. Bet tāpat pieļauju iespēju kaut kad to pirmo vārdu noņemt.
Interesanti vēl tas, ka skanējums abiem vārdiem nemaz nav krasi atšķirīgs. Un pat ļoti labi viņi skan kopā :)