Ophelia
shh, ar savu teikto (t.i. - ka nav pieņemami kādu nosodīt), biju domājusi konkrēti to, ka nav pieņemami nosodīt cilvēkus pēc to ēšanas paradumiem, nevis to, ka es nenosodītu cilvēkus, kuri to dara.
Jā, Tu labprāt nosodi cilvēkus par daudz ko, atskaitot tikai ēšanas paradumus. Šim Tavam uzskatam, ka ēšanas paradumi nevar būt nosodāmi,
neviens vegāns nevar piekrist. Tāds cilvēks, kas uzskata, ka nav nosodāma cilvēku, suņu, cūku, govju vai jebkuru citu sajūtošu būtņu ēšana bez nepieciešamības, nav vegāns pēc definīcijas (skat.
http://tezaurs.lv/sv/?w=vegānisms)
Tātad vegāni, kuri ir pret jebkāda veida agresiju, cīnoties par dzīvnieku tiesībām, tai pat laikā drīkst ar agresiju vērsties pret cilvēkiem, lai apturētu dzīvnieku nogalināšanu. Dīvaina loģika.
Pirmkārt, ievēro, ka miermīlīga un racionāla savu morālo uzskatu aizstāvēšana (kas ir tas, par ko mums ir domstarpības) nav uzskatāma par agresiju. Otrkārt, jā, agresija reizēm var būt nepieciešama, lai novērstu vēl daudz lielāku agresiju. Būtu pilnīgi neloģiski pieļaut vēl lielāku agresiju mazākās agresijas vietā. Ne velti izvarotājus, slepkavas un citus agresorus mēs netolerējam, bet ar nepieciešamo spaidu palīdzību viņus ierobežojam. Protams, ne vienmēr ir nepieciešama agresija, lai novērstu agresiju, un tādos gadījumos agresija var arī nebūt attaisnojama. Tādēļ patiešām varu piekrist vegāni dažkārt rīkojas nepareizi, būdami agresīvi, bet ir nesakarīgi nemitīgi pievērst uzmanību šai mazajai agresijai, ignorējot to lielo dzīvniekēdāju agresiju, pret ko šī mazā agresija ir vērsta.
Ja esmu ateiste, es nekad mūžā ticīgam cilvēkam nesākšu skalot smadzenes sakot, ka Dievs neeksistē. Ja es nolemšu atmest smēķēšanu, es smēķējošam cilvēkam nelīdīšu virsū sakot, ka viņš drīz nomirs no vēža, ja turpinās smēķēt. Un to pašu varu teikt par uzturu - ja izdomāšu kaut ko vairs nelietot savā uzturā, es nesākšu ar savu viedokli uzbāzties visiem apkārtējiem.
Jā, visas Tevis minētas izvēles, atskaitot uzturu, patiešām ir cilvēku personiskās izvēles, kur citiem nav jāiejaucas, jo šīs izvēles skar pārsvarā tikai cilvēkus, kas šīs izdara šīs izvēles. Bet dzīvnieku ēšana NAV šāda veida izvēle, jo šī izvēle krietni vairāk par pašu izvēles izdarītāju skar dzīvniekus un vidi, kurā mēs dzīvojam.
Tu arī citas šīs diskusijas dalībnieces cenšas apelēt pie liberālisma pamatprincipiem, bet pilnīgi neesat tos sapratušas. Liberālisms paredz to, ka cilvēks ir brīvs darīt, ko vien vēlas, tik tālu,
cik tālu viņš nopietni nekaitē citiem. Acīmredzami, ka dzīvnieku ēšanas un valkāšanas jautājumā šī robeža ir pārkāpta. Teikt, ka šī robeža nav pārkāpta varētu tikai tad, ja pieņemtu jūsu dogmu, ka dzīvnieku labklājība nav ne sūda vērta un ka dzīvnieku intereses vispār var neņemt vērā. Bet kādēļ gan vegāniem pieņemt šo jūsu dogmu?