Cilvēku atturēšana no dzīvnieku nogalināšanas sevī neietver citu cilvēku dzīvesveida noniecināšanu.
Ja šis dzīvesveids ietver kaitēšanu dzīvniekiem, tad atturēšana no kaitēšanas dzīvniekiem pilnīgi noteikti ietver šī dzīvniekiem kaitnieciskā dzīvesveida nosodīšanu. Daudzi vegāni par tādiem kļuvuši, tieši saskaroties ar dzīvniekēšanas morālo kritiku, piemēram, iepazīstoties ar akadēmiskās filozofijas darbiem par šo tēmu vai noskatoties kādu kritisku filmu (zinu, ka ļoti daudzus ir pārliecinājusi filma Earthlings).
Uz manu jautājumu Tu neesi joprojām atbildējusi: Kādēļ Tu domā, ka atturēšana no kaitēšanas dzīvniekiem ir nosodāma, bet kaitēšana dzīvniekiem nav nosodāma?
Cits jautājums ir, kāda ir šī kritika un nosodījums. Es nesaku, ka katrs vegānu izteikts nosodījums ir pieņemams. Es piekrītu, ka ir bezjēdzīgi un pat kaitīgi mētāties ar apvainojumiem un kritizēt gaļēdājus kā personas, piedēvējot tiem vēl kaut kādus citus netikumus, kas ir tas, ko tepat forumā varam novērot, ka dara kā reiz paši gaļēdāji (piemēram, Niks1), kritizējot vegānus. Bet argumentēti izteikt kritiku nevis par personām, bet gan par rīcību un aktīvi informēt par kaitējumu dzīvniekiem, ko ietver dzīvnieku produktu saražošana, ir tikai un vienīgi atbalstāmi.
Tas, ka Tavs laipnais dzīvokļa biedrs ne reizi neizteica nosodījumu par gaļas ēšanu, nav nekāds tikums, drīzāk tas ir netikums. Viņš bija gļēvs, jo tā vietā, lai pievērstu uzmanību reālai problēmai, izvēlējās ērtāko risinājumu - klusēt. Arī, ja viņa kaimiņš sistu bērnus, tāds gļēvulis neiejauktos un klusētu. Gļēva vienaldzība nav nekas labs.
Ja ir tā, kā Tu apraksti, tad patiešām arī Tava nosodošā draudzene nerīkojās pareizi, jo koncentrējās uz personu kritizēšanu, nevis rīcības kritiku, bet tas jebkurā gadījumā ir sīkums salīdzinājumā ar to ļaunumu, kuru dzīvniekēdāji nodara dzīvniekiem masveidā katru dienu, tāpēc, manuprāt, ir nevietā nosodīt šādus agresīvus vegānus, ņemot vērā, ka šī agresija ir vērsta uz kaut ko vēl daudz ļaunāku.