Ja godīgi, es arī nekad nesapratīšu to nenormālo vēlmi iebāzt savu degunu otra šķīvī. Man tas neliekas pieņemami, jo es respektēju citus, tāpēc sagaidu no citiem to, lai tie respektē mani. Gadījums, kurš notika konkrēti ar mani - sieviete ar kuru bijām labākās draudzenes gandrīz 10 gadus, pēkšņi vienā dienā pēc sarunas ar kādu vegāni, sajutās tik apgarota, ka mainījās vienā momentā. Šķita, ka manā priekšā stāv pilnīgi svešs, nepazīstams cilvēks. Varu teikt to pašu, ko raksta autore tēmas pieteikumā - katru dienu viņa ievietoja desmitiem dažādu bilžu un saukļu par labu vegānismam, neaizmirstot pievienot arī asiņainas bildes no lopkautuvēm, klaigāja par to, ka govs piens pieder tikai teliņiem, olas ir vistu mēnešreizes un bites tiek mocītas un pazemotas, kad tām ar varu atņem medu. Par informāciju, kura man pastāstītu kaut ko jaunu par vegānismu, es pat nebūtu pret, taču šī vēlme nepārtraukti publicēt bildes tikai par un ap drausmīgajiem gaļēdājiem, man atgādina nevis saprātīgi domājoša, bet nozombēta cilvēka uzvedību. Labi, to visu vēl varētu pieņemt, ja līdz ar to nebūtu mainījusies viņas attieksme. Vairs ne miņas no mūsu agrākajām sarunām, tikai klajš riebums, nepatika un vulgaritāte attiecībā pret mani, lai gan pat ne ar vienu vārdu nepieminēju viņas jauno dzīvesveidu. Viņa nebeidza atkārtot to, ka viņai ir pretīgi ar mani vispār sarakstīties, esmu riebīgs, nožēlojams cilvēks un viņai jau uznāk vēmiens no domas vien, ka manā ledusskapī atrodas biezpiens vai jogurts. Lai arī kā sāpēja tas, ka tādā veidā beidzas 10 gadus ilga draudzība, pārtraucu ar šo cilvēku jebkādus sakarus. Un, diemžēl, līdzīga pieredze bijusi ar visiem vegāniem un veģetāriešiem, kurus esmu satikusi. Mani neinteresē ko kurš ēd un ko neēd, mani neinteresē cilvēku privātā dzīve, es nekad mūžā neiedomāšos, ka esmu tiesīga citiem pārmest viņu dzīvesveidu. Tad kāpēc tieši vegāni un veģetārieši, kuri sevi uzskata par it kā miermīlīgiem cilvēkiem atšķirībā no agresīvajiem gaļēdājiem, ir tieši tie, kuri citus nepārtraukti provocē? Kāpēc jālien cita šķīvī? Kāpēc jānosaka, kas ir labs un kas ne? Priekš kam tās morāles lasīšanas, cerībā arī citus pievērst savam dzīvesveidam? To es nekad nesapratīšu un nepieņemšu.