Gribētos uzklausīt kādu pieredzējušākas sievietes viedokli...
Es "pa žizņi" esmu mainīga, t.i. - vienmēr esmu kaut kur tiekusies, braukusi, meklējusi labākas iespējas, interesējusies, mācījusies... Tagad ja godīgi tas ir apnicis, nu jau vecums sen vairs nav tīņu un vajadzētu stabilitāti, bet es no tās baidos kā no nāves. Bet ne par to stāsts.
Ir bijušas vairākas neveiksmīgas attiecības - esmu vairākkārt kaislīgi iemīlējusies, bet vienmēr ir bijušas kādas problēmas - te attālums, te citi cilvēki pa vidu, te dažādas intereses dzīvē, un citi apstākļi, kas vienmēr beidzās ar nepatīkamu šķiršanos. Tagad man ir draugs jau pāris gadus, kuru es "šķietami mīlu". Kāpēc šķietami, jo vairs netieku skaidrībā, kas ir mīlestība, kā to vajadzētu just. Bet šīs vīrietis - mīl mani, grib kopīgu nākotni, laulību, bērnus, ir pilnībā gatavs mani uzturēt un es varētu būt mājās, un dzīvot... nedomājot par naudu. Jā, viņam ir savi mīnusi, bet stabilitāte, ko viņš var piedāvāt, ir diezgan simpātiska.
Jautājums tātad jums - vai jūs jelkad varētu saistīt savu dzīvi (ne tikai emocionāli, bet arī tiesiski, ģimeniski un materiāli) ar cilvēku, mīlestības jūtās pret kuru jūs neesat 100% pārliecināta, bet viņš jūsos - ir? Negribētos to gluži saukt par aprēķina laulību, jo viennozīmīgi ir siltas jūtas, saikne un attiecības, bet šis elements nav absolūti izslēgts.
Esmu gatava uz nosodījumu arīdzan 8-)
262
