Esmu saaukstējusies un mēdzu vairāk sapņot pa naktīm, bet pagājušo nakti redzēju sapni, kurš šķita tik reāls un pamožoties vēl vairākas minūtes likās, ka tam jābūt kādai speciālai nozīmei. Tam kaut ko jānozīmē!
Tad nu PAR SAPNI- pagājušajā naktī sapņoju, ka vidusskolas "mīla" pēkšņi ierodas pie manis mājās, it kā mīlinās ap mani, it kā spēlējas, cenšas noskūpstīt, es nevaru pretoties, bet saku viņam, ka "tu man ļoti patīc, bet es nevaru, tiekos ar kādu". Viņam esot jāiet un apziņa ka viņam ir viņa draudzene. Iet uz satikšanos, bet atstāj telefonu pie manis. Viņš jau aizgājis bet uz viņa telefonu, kurš palicis manā istabā zvana viņa draudzene. Sākumā manī ir vēlme atriebties un izmantot situāciju, kad telefons ir pie manis un pateikt ko riebīgu, taču beigās, saņemoties pacelt telefonu nolemju, ka atbildēšu mierīgi un teikšu, ka viņš draudzīgi apciemojis mani. Man par brīnumu viņa pilnīgi mierīga un pārliecināta par sevi saka "Sveika "AHA", zinu, ka "Jānis" bija apciemojis Tevi un atstājis savu telefonu pie Tevis, izdomāšu kā dabūt atpakaļ un tad sarunāsim pēc tam kā..." Beidzot sarunu aizeju līdz ārdurvīm un redzu ka tās ir līdz galam vaļā. Puisis aizejot nav aiztaisījis kārtīgi izrādās. Gribot vērt ciet, pēkšņi aiz durvīm parādās draugs ar visu draudzeni un abi te it kā uz vienu roku pēkšņi grib abi aplaupīt mani, uzbrukt man.. Beidzās tas smieklīgi. Es aizstāvoties sapūtu gaisa atsvaidzinātājus viņiem acīs un abi nokrita, tomēr mokoties abi uz grīdas bija rokās sadevušies, līdzās viens otram. Pamodos...
Ir garš stāsts par šo puisi, kā ilgi nevarēju aizmirst viņu un labu laiku dievināju viņu kā personu, kā pēc izvēles necīnīties par mani, bet šķirties no viņa puses pēc tam ilgi bija klusums starp mums un tad viņš izrādīja kaut kādu interesi, pēc gadiem 3 kad bija brīvs, bet es liku noprast, ka neko nevēlos, bet nu pēdējo reizi, kad satiku viņu uz ielas man viņš kaut kā šķita svešs un vairs nealku pēc viņa. Tomēr nesen redzētā bilde fb, kur viņš un viņa draudzene Valentīndienā saglaudušies kopā lika savādi atkal uz brīdi sajusties, taču man ir cilvēks nu, kurš tiešām novērtē un nēsā uz rokām, tikai varbūt trūkst tā dzirsts? Ir mīlestība pret viņu, par to, ka mīl mani, bet nejūtos iemīlējusies. Vai tiešām zemapziņā es vēl vēlos to puisi par savējo? Vai kā tulkot šo sapni? Nesaprotu...
745
