Rīdziniec, bāc, gurl, neviens nekur neprecas (ja tu tā biji to domājusi; ja "priecājas", tad lai tik priecājas tālāk), vismaz nav minēta informācija par to, ka tādi plāni ir bijuši (+ LAI PRECĒTOS 16 GADU VECUMĀ ir tomēr vajadzīga vecāku atļauja).
Nesaprotu, kā vispār šajā situācija varbūt konkrēts viedoklis, jo puisis jau var izrādīties baigi foršais, vien mātei ir varbūt kaut kādi principi, kurus nespēj pārkāpt, idk.. Vienīgais, kas šeit tiešām noderētu ir izrunāšanās, normāla izrunāšanās, paskaidrojot savu nostāju, bet pieņemot arī to, ka otram sarunā esošajam tas var šķist nepieņemami! Un te ir jāpārvērtē nedaudz tie standarti, kas valda sabiedrībā, jo sanāk tā, ka 16 gadīgs jaunietis var izvēlēties PROFESIJU PATS, kas IETEKMĒS VISU VIŅA DZĪVI, bet draugu redz nevar! Tad jau visur ir jābūt vecāku līdzdalībai un beigās mums būs nākotne bez mugurkaula, jo MĀTES UN TĒVI VISU IZLĒMUŠI VIŅU VIETĀ visas dzīves laikā, nemaz nepaprasot sava bērna viedokli! Absurds
Varbūt tikai es esmu augusi ar tādu domāšanu un varbūt manos jaunajos gados vēl nav tāda "pieredze", lai spriestu savādāk, bet tāds ir MANS viedoklis, kuru uzskatu par pareizu (cik nu te pareizums var būt)