Vai ticat, ka Dievs/ liktenis / ... (kam nu mēs katrs ticam vairāk) dod mums zīmes, kuras mums jāmāk iztulkot sev par labu? Neviļus sanāca aizdomāties par šo tēmu...
Mans tā jau "graujošais" jaunais gads pirms neilga laika atnesa vēl vienu lielu pārdzīvojumu. Īsumā - slimnīca, steidzama operācija, komplikācijas un liela varbūtība, ka operācija jāatkārto. Ar trīcošām kājām un asarām acīs gaidot kārtējo pārbaudi, izmisuma brīdī lūdzos Dievu (kaut sevi pie pārlieku ticīgiem cilvēkiem noteikti nevaru pieskaitīt), lai viņš izdara tā, ka viss būtu labi. Pie sevis klusām teicu, ka pateicībā izdarīšu jebko, ko viņš gribēs, lai tikai dod man zīmi. Un... gandrīz vai jāsaka, ka tiešām notika brīnums...
Pāris dienas pēc atgriešanās mājās no slimnīcas pamanīju, ka gar manu māju staigā liels pinkains suns. Vēl pēc pāris dienām suns sāka gulēt tieši pie mūsu mājas, sākumā augļu dārzā, pēc tam arvien tuvāk un tuvāk mājai. Vēl citu vakaru pamodāmies no tā, ka suns gaudoja tieši zem mūsu loga. Mani nepamet sajūta, ka tas, kurš man slimnīcā palīdzēja un paveica gluži vai brīnumu, tagad dod man zīmi, ka laiks pildīt savu norunas daļu. Dzīvoju ciemā, kurā ir daudz māju, kāpēc suns dzīvojas tieši pie mūsu mājas? Mēģinot pieiet tuvāk, suns bēg - baidās no cilvēkiem, bet šorīt izdevās tikt viņam tuvāk un redzējām, ka sunim ir savainota kāja, kā arī viņš izskatās izsalcis un nobijies. No mašīnām bēg (iespējams, kāds viņu te netālu uz ceļa ir izmetis no mašīnas...). Šobrīd dzīvojam pusuzceltā mājā, kurā turpinās būvdarbi un šobrīd ir vien pāris apdzīvojamas telpas. Sētas mums nav un katru dienu mājās esam vēlu vakarā. Mums nav ne mazāko iespēju paņemt suni... Turklāt šis suns ir milzīgs... :-/ Kā arī kaimiņu suņi jau paspējuši uzbrukt šim sunim, bet viņš joprojām turpina apciemot mūsu pagalmu... Šorīt neizturējām un aizvedām tā patālāk no mājas meža malā, kurā suns vairākkārt redzēts, nolikām sunim bļodu ar ēdienu. Bet - ko tālāk?
Vai jums šādā situācijā neliktos, ka tā ir kāda augstākstāvoša spēka zīme? Vai vienkārši sakritība? Vai jums kādreiz dzīvē kas līdzīgs ir gadījies?
Atkāpjoties no filozofijas par Dieva/likteņa/utt. zīmēm - ko šādā situācija iesākt? Pilsētās klaiņojošus suņus mēdz izķert, bet mēs nedzīvojam pilsētā, te nevienam neinteresēs klaiņojošs suns. Pat ja es zvanītu policijai - suns bēg no cilvēkiem, apšaubu, ka ir kaut mazākā iespēja ar varu viņu dabūt rokā... :-(