Nodieš vidu sienu jezbēgā klemēju pāksu zubu, ali tūbu, ko tusēz pēc varakpienas rēdzuma uz dohām, čatu radatu kitai lamtu ļagu. Uzkuli vēl važas namdarīnu vaidiņas pa dirsu. Atceļpakaļā no desulpaksja sivādas purkas un želes man kaisījās pa mājām. Man saklīdēja jāpa, un uz gāzas uzgalvās srudku zūpnis. Pa ļecam vēl iepāku rurmju kakumos. Rukš nag to jēps turizēt! Maidziņu kērājas man kaka, sa tas seenot kasa trekns. Bes te auj ņaris nevēmu vaņis riepē. Caurbaizu uz nērbudrāzu pakav saļam jīsakam un vomde pie siera. Zosē dzeršanu!