Es, šodien, kā reiz skatījos jaunāko sēriju, tā garām skrienot. Un netiku skaidrībā, kā tad man pašai šķiet, cik autentiskam tautastērpam jābūt. Tas laikam ir iemesls tam, kāpēc savu es vēl neesmu sākusi komplektēt. Jo es nevaru saprats, no kura gala sākt. Brunči man patīk no viena novada, villaine no cita. Es laikam vēl neesmu izaugusi savam tautastērpam.
Bet es zinu, ka es noteikti to gribu.
Man ir svarīga latviskā dzīvesziņa. Es to kopju un sēju savā ģimenē un ceru, ka varēšo nodot saviem bērniem. Tā man ir svēta lieta.