Priekšā gaidāma uzstāšanās publikas priekšā, bet traucē mana mūžīgā pārspīlētā uztraukšanās kā viss noritēs. Lai cik rūpīgi gatavotos, vienalga būs tāds satraukums, ka iekas gals klāt. Galvā pārdomāju visādus scenārijus, ka ejot priekšā nokritīšu, ka uzstājoties varētu uzkārties darors, ka aizmirsīšu tekstu, ka citiem nepatiks mana uzstāšanās, ka pārsniegšu laiku, kas atvēlēts runāšanai. Esmu perfekcionists, tādēļ gribu, lai viss ir ideāli. Kaut gan kad sāku uzstāties, laika gaitā nomierinos, bet vienalga no saākuma vārdus šauju kā no lielgabala un trīcu kā galerts. Jā, zinu, ka ir normāli satraukties pirms uzstāšanās, tomēr tas ir ļoti nepatīkami.
Tātad cik jūs lielā mērā satraucaties un kā ar to cīnaties/ tiekat galā? Vai ir bijuši kādi starpgadījumi satraukuma dēļ?
385
