Atrasts nav zagts!??

Atdevu pat bērna e-talonu atdevu, aizvedot uz skolu.
Un man tā vienreiz maku atdeva. Biju pazaudējusi un mani caur skolu sameklēja.

Jā, man arī reiz atdeva maku. Toreiz makā bija diezgan daudz naudas. Netrūka ne santīma.

Mēs vienreiz Ventspilī pie kalna atradām maku,apskatījāmies tiesības,lietuvietis,apskrējām visu parku meklējot bildē redzamo vīrieti,atradām..Prasījām vai maku nav pazaudējis,atdevām un šis atver maku,pārskaita naudu,iesēdās mašīnā un viss.Paldies nepateica.
Telefonu arī esmu atdevusi,vīrieša mammai piezvanīju,dikti priecīgs bija.
Un,strādājot kafejnīcā,vācieši izgāzuši maku bija.Viņi man bija jautājuši,kā tik līdz vienam viesu namam,zvanīju tur un administratorei nodevu ziņu,lai pasaka viņiem,ka pie manis.Pēc stundas atbrauca pakaļ,arī nenormāli priecīgi.. Atveda man šampi,konfektes un aploksni,kur iekšā 50eur..

Bieži vien par telefonu svarīgāka ir informācija tajā - telefona numuri, fotogrāfijas ar atmiņām, pēdējas ziņas no zaudētiem mīļiem cilvēkiem.

Ja atrastu svešā vietā, uz ielas utml., nestu uz policiju, ja atrastu pazīstamā vietā (piem. darbā), meklētu tur īpašnieku. Pirmkārt, tīrākais godaprāts, uzskatu, ka viss nāk atpakaļ un nevar tā uzvārīties uz cita cilvēka nelaimes. Otrkārt, man pašai ir Iphone 5S, bez problēmām varu atļauties kaut vai 6S vai 6Plus, un ko tieši es iesāktu ar atrastu Just5, piemēram, vai pogu Samsungu? :-D Man pat būtu slinkums iet uz Lombardu 10eur dēļ, pat, ja godīgums man nebūtu svarīgs.

Noteikti nepaturētu. Atrastu kontaktos kādu cilvēku un zvanītu.
Man patīk teiciens, ka uz citu nelaimes savu laimi neuzbūvēsi.

uz citu nelaimes savu laimi neuzbūvēsi

+++

ka uz citu nelaimes savu laimi neuzbūvēsi.

Miljonāri, bankas, Rokfellers, Rotšilds?

Nekad neesmu atradusi telefonu, tikai vienreiz suni. To logiski, atdevu ipasniecei, ja nebutu atradusi, paturetu. Aaraa jau nemestu

atdotu. :)

Meklētu rokā īpašnieku, atdotu. Ar visu, kas iekšā. Ir gadījies atrast maku+telefonu+naudu+dokumentus, atradu īpašnieku, atgriezu mantas.

Atkarībā kādu. :D

Loģiski, ka nepaturētu, tā tak tomēr tāpat man skaitās zagšana, censtos atrast īpašnieku, kā vien varētu.
Man nesen nopizģīja maku un telefonu, tāpēc es vēl vairāk justu līdzi tam cilvēkam, kuram nozudis telefons, jo sajūta nav forša.

es dzīvoju UK, diezgan lielā pilsētā. Atrast īpašnieku pašai būs tuvu neiespējami . telefonam ir parole, tā kā lielas jēgas man no viņa nav tā pat. zvanījis uz viņu neviens pagaidām nav.



Sony xeria z .

Noteikti, atdotu īpašniekam un censtos to atrast.

Nē, uz policiju neietu. Ja telefons nav ar parolēm/pirkstu nospiedumiem, sameklētu kontaktos vai nu mammu/tēti/vecmāmiņu, kādu draugu un piezvanītu, lai noskaidrotu, kam pieder un attiecīgi atstātu savus kontaktus.

Ja būtu parole vai citādu iemeslu dēļ netiktu telefonā, soc. tīklos publicētu ziņu, ja saimnieks neqtrastos - tad vietējā laikrakstā..

Ja arī pēc tam neatrastos, atdotu lombardā. Un jā, visu to darītu, jo gribētu, ja nu kas, man manu mantu arī censtos atgriezt

Miljonāri, bankas, Rokfellers, Rotšilds?

hahhaaa, salidzini miljonaaru ar telefonu???? :-D:-D:-D:-D cosmo trolli spridzina :D


nee, nu ja vienigi neizdodas atrast vertu, tad jaa, laime veel tur kautt kaada var sanakt.


Bet taa nee, nekad nepiesavinatos sveshu telefonu, ipadu vai datoru, ja atrastu. ir nacies atrast, vienmer meginu atrast ipashnieku.

es dzīvoju UK, diezgan lielā pilsētā. Atrast īpašnieku pašai būs tuvu neiespējami

Visaam pilseetaam ir vieteejie laikraksti, kuri arii ir socialajos tiklos, caur to palidzibu neesi meeginajusi atrast ipashnieku?

Nepaturetu sev. Sestdien atrdu telefonu lidostaa atdevu apsargiem.
Ja atrastu kkur uz ielas vai kur citur meginatu szvait kontaktiem. Vai gaiditu kad kaads zvaniis,lai varetu pateikt,ka ipashnieks pazaudejis.

Es vienreiz atradu dāmu istabā Kontaktos uzreiz sameklēju mammu un no sava numura piezvanīju un pateicu, ka telefons ir pie manis un lai īpašniece zvana.

Sugar, tā nebiji biji tu, kura pirms padsmit gadiem zvanīja manai mammai!? :-D
Bet gadījums identisks, biju atstājusi telefonu skolas labierīcībās, un meitene, kura atrada, piezvanīja manai mammai. Mamma nopirka šokolādes kasti, lai iemainu.

Ar draudzeni, ļoti jaunas būdamas, arī atradām ceļa malā telefonu. Piezvanījām visbiežāk zvanītajam numuram, sarunājām tikšanos, piebrauca pilns busiņš ar puišiem un pretī iedeva 5 LS vai 10, īsti neatceros vairs. :-D