Heihei! Ļoti ceru uz jūsu padomu un ceru, ka man nav par ko satraukties :-)
Esam kopā jau kādu laiciņu, pirms tam bijām ļoti labi draugi.
Viss līdz šim bija labi un saskanīgi, bet pirms kādiem diviem mēnešiem tāda lieta kā intīmās attiecības pēkšņi pazuda, un līdz šim tuvības reizes varētu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
Esam par to runājuši, viņam janvāra sākumā darbā bija daudz stresa, bet tam jau kādu laiciņu vajadzētu būt garām. Un tomēr (vismaz pēc manām sajūtām) daudz kas nav mainījies.
Viss jau būtu labi; es labprāt cerētu, ka tā ir tikai fāze, bet tas tomēr ir atstājis iespaidu arī uz mani: esmu, pati sev negribot, kļuvusi kašķīgāka, raudulīgāka un aizdomīgāka, nejūtos pievilcīga, jo ir grūti mēģināt un tikt atraidītai. Un es nezinu, kā man reaģēt, līdz ar to es cenšos neko neizrādīt, cerot, ka tas kādā brīdī mainīsies.
Viņš, protams, saka, ka esmu viņam svarīga, un viņš mani mīl, kam es ticu.
Vai jums tā ir gadīties un vai tā ir normāla lieta attiecībās, un man nav par ko uztraukties? Es nekad nebiju domājusi, ka nonākšu attiecībās, kur es esmu tā, kas par šādu lietu domā, parasti ir otrādāk :-D
Paldies :-)
6
