Sajutos slikti

Un kāpēc piezvanīt nevar? Kredīts beigsies?:-D

Nu,manam draugam arī nepatīk bakstīt telefonā vai datorā ziņas. Tā vietā sazvanāmies.
Ja viņš ar tevi vispār nekādā veidā negrib sazināties, tad gan ir pamats padusmoties.

Sazvanamies reti, jo viņš nav Latvijā, tāpēc krietna summiņa aiziet zvanot.

Es arī nebūtu priecīga par pogu bakstīšanu
Kāpēc nezvaniet?

Skype?

whatsapp, skype, facebook call? :)

Nu,mūsdienās jau ārzemes nav šķērslis,lai sazvanītos.

Ja zvana, es vienmēr gribu runāt ilgi, bet viņš tikai kādas 10 min, jo grib arī citas lietas padarīt, nevis runāties.

Ja zvana, es vienmēr gribu runāt ilgi, bet viņš tikai kādas 10 min, jo grib arī citas lietas padarīt, nevis runāties.

Nu sūdīgi tev. Ar varu mīļš nekļūsi.

Ja zvana, es vienmēr gribu runāt ilgi, bet viņš tikai kādas 10 min, jo grib arī citas lietas padarīt, nevis runāties.

Piedod, bet izklausās diezgan skumji (t)
Patiešām tāds ir vajadzīgs, kurš nevēlas kaut nedaudz saskarsmes no mīļotās meitenes?!

Viņš, protams, katru vakaru un katru rītu uzraksta pirmais, bet viņam nepatik ilgi sarakstīties, tikai dažus teikumus un viss, bet man tas nepatīk.

Tāpēc sadusmojos, un pateicu viņam, ka sarakstīsimies tad 2 reizes nedēļā un punkts..

Telefons noteikti atkrīt. Ja runāt, tad klātienē, ja rakstīt, tad datorā. No telefona sāp galva, runāt drīkst ne vairāk kā 2 - 6 minūtes dienā un ar pauzēm.

No vienas puses skumji...
Man kad vīrs ir komandējuma uz 2 -3 nedēļām katru rītu raksta un vakarā sazvanamies caur viber un varam norunāt tā 1-2h jo pietrūks vienam otra un tā...

Ko tad viņš no tevis vispār grib? Kopā fiziski neesat, jo katrs savā valstī. Runāt ilgi negrib, rakstīties negrib.. Komunikācija ar tevi pēc darba viņam redz nav atpūta.

Bet ir taču tādi cilvēki, kam nepatīk sarakstīties, sazvanīties, skaties kāda viņš ir dzīvē pret Tevi. Citreiz jau ir tā, ka nav laika pa tām pogām bliezt..

Domāju, ka daudz ko ietekmē tas, cik ilgi esat kopā, kādā vecumā esat, cik bieži tiekaties dzīvē utt.
Piemēram, padsmitnieki, kuri ir kopā neilgi, parasti var non-stop sarakstīties, tikmēr pieauguši cilvēki, kuri ir kopā gadiem, diez vai tā vēlēsies. :-)
Es ar draugu esmu kopā 3,5 gadus un reizēm tiešām vakarā pačatojam tikai kādas 30-40 min un arī to laikā apmaināmies vien pāris ziņām, paralēli darot katrs savas lietas. Attiecību sākumā čatojām burtiski 24/7 un tad tas likās normāli, tagad man nepatiktu, ja visu laiku būtu jāatbild uz sms/skype ziņām :-D

Man jau sen tad vajadzēja šķirties. Manējam arī nepatīk sms rakstīt. Arī tad, kad vēl nedzīvojām kopā, viņš teica, ka nepatīk rakstīt, labāk sazvanamies.

Ja zvana, es vienmēr gribu runāt ilgi, bet viņš tikai kādas 10 min, jo grib arī citas lietas padarīt, nevis runāties.

Tiešām kā tāda omīte, kura nevar beigt runāt pa telefonu.

Bet ir taču tādi cilvēki, kam nepatīk sarakstīties, sazvanīties, skaties kāda viņš ir dzīvē pret Tevi.

Bet kur tad vispār ir attiecības? Attiecības nav tikai dažas reizes gadā satikties un pārgulēt. Attiecības ir komunikācija un interese par otru cilvēku. Ja negribas daudz rakstīt un zvanīt, tad arī tam jābūt abpusēji, lai nevienam nesāpētu sirds.
Cik atceros, arī nesen atbraucot uz Latviju autores draugs deva priekšroku tikties ar ģimeni, draugiem un tikai nedaudz laika pavadīja ar viņu. Ja vispār pavadīja..

Mereda- tāpēc jau es rakstīju jāskatās kāda viņš ir dzīvē! Acīmredzot nekāds! Tad jau jēgas nekādas no tadām attiecībām