Teiksim tā.. es izteiktu vienreiz, ko es par to domāju - bez bez ubraucieniem, tīri pastāstītu savas jūtas, jo tomēr viņa, nevis viņš ir mana draudzene. Protams, Tu vari pastāstīt savu nostāju šajā jautājumā, bet man liekas pareizi būt ar draugiem gan priekos, gan bēdās, bet tas nenozīmē, ka vienatnē nevar šo jautājumu pārrunāt..
Viena mana paziņa.. viņai bija laba draudzene, kuru viņa zaudēja, jo izlēma aizstāvēt čali. Viņas draudzene arī krāpa savu draugu un redz, manai paziņai sidsapziņa neļāva skatīties čalim acīs. Viņa to pamatoja, ka viņš arī ir viņas draugs. Man vienalga, ko dara citi, bet manī tas izraisīja apbrīnu, jo viņš viņai labs draugs bija tikai tāpēc, ka viņas labāka draudzene bija ar viņu kopā. Uzmest tā draugus, pat ja viņi rīkojas Tev morāli nepieņemami, arī nav dikti forši. Arī tāda dubulta morāle