Pēc šķiršanās.

Bijām kopā gadu , sāku tikties ar citiem pēc trijiem mēnešiem , bet nekā nopietna.
Nu jau esmu pusotru gadu viena kaut kā vēl baidos uzsākt nopietnas attiecības un neesmu satikusi tādu , kuram varētu atklāties pilnībā

Ka labāku nedabūt utt

Ja izšķīrāties, tātad nebija lemts. Būs labāks.
Viss notiek uz labu, pat ja sākumā tā nešķiet.

īstais atnāks, kad tam būs laiks. atnāks tā vai tā.
par bijušo.. Tu vari domāt ilgi. atkarīgs, cik tuvi bijāt. es par savu bijušo domāju vēl kādus 5 gadus - gandrīz diendienā. Jo bijām kopā ilgi, no tīņu vecuma. Kopā veidojāmies kā personības, ilgi (7gadus) dzīvojām kopā. Pagāja gandrīz tikpat ilgs laiks, kopš vairs neredzēju viņu sapņos un par viņu vairs nedomāju. Un jā, es viņu nemīlēju, un, kas svarīgi, patiešām vairs negribēju pat tad, kad domāju. Un nē, viņš mani nepameta, aizgāju es. Un biju laimīgi kopā ar citu. Jau drīz, ļoti drīz. Bet katram dzīve nokārtojas tā, kā ir labāk tieši viņam pašam. Tev ir jātic, ka tas notika, jo tevi gaida kaut kas "tavs".

īstais atnāks, kad tam būs laiks. atnāks tā vai tā.

Nāku jau nāku, ša zeķes uzvilkšu ;)

ne jau kad viņam būs laiks, bet kad tam vispār būs pienācis laiks :D

bet kad tam vispār būs pienācis laiks

Kad zeķes uzvilkšu.

:-D:-D:-D

Štank, es Tevi jau sen gaidu!

pirma skirsanas man bija sapiga... pagaja 2 gadi kops aizmirsu par vinu.
janvara sakuma izskiros no drauga ar kuru biju kopa 4 gadus un nekad nebiju domajusi ka justisos tik laimiga un atvieglota.
pedejo pusgadu ja ne vairak pavadiju raudadama klausoties parmetumos utt.. mums abiem iepriekseja skirsanas bija sapigas tapec vilkam visu garuma.

pagaja divas nedelas kad satiku puisi kurs rupejas par mani ta ka iepriekejais nekad nerupejas pat tad kad mums bija labi!!!

Štank, es Tevi jau sen gaidu!

Labāk palīdzi man tās sasodītās zeķes atrast!

Labāk palīdzi man tās sasodītās zeķes atrast!

vai tik tev jau miļotā nav izmazgājusi? :-D

vai tik tev jau miļotā nav izmazgājusi?

Gribi pieteikties? :D

Nē, nē man jau ir kuram to darīt :D

Paldies visām par uzmundrinājumiem un saviem pieredzes stāstiem.
Paldies arī Štankam, lika pasmaidīt.
Bet pēdējie gifi-labi,ka neēdu neko, bet tikai kafiju dzeru- fuuuuj.

Iepriekšējās attiecības gan izbeidzu es, bet tāpat bija ļoti sāpīgi. Godīgi sakot, tad pēc aptuveni 2 mēnešiem bija tā teikt vienas nakts sakars, kas nu jau ir pārvērties vairàk kā 5 gadu attiecībās no kuriem vairàk kà gads jau laulībā. Vienkārši neieciklējies uz kaut ko. Ja ir iespēja un vēlies, ej vienkārši uz randiņiem un tad jau redzēsi kā viss atrisināsies.

neko negaidīju un neko nemeklēju, tpc laikam tik ātri atnāca :-D pirmajās lielās mīlestības attiecībās, pēc šķiršanās, principā 1 mēneša laikā biju jaunās attiecībās :-D arī pēc otro attiecību šķiršanās kaut kādu ~2 mēn.laikā biju jaunās attiecībās :-Dbet es kaut kā tā "smuki" māku izsāpēt un neieslēdzu meklēšanas režīmu uz max jaudu, baudu dzīvi, ļoti daudz tusējos apkārt līdz vnk atnāk tāds īstais, foršais vīrietis! varu tikties , sarakstīties ar daudziem, bet, parasti negaidot, atnāk tas viens, kas "paķer" , vairāk gan, protams, negribētos šķirties :-) manuprāt, diezgan atbaidoši gan sievietēs, gan vīriešos, pēc šķiršanās, katrā teikuma galā just to izmisumu, ir nācies ar tādiem cilvēkiem runāt.. tas atbaida, jo neviens baigi nevēlas saistīties ar cilvēku, kam izmisums, problēmas utt.

Pēc ļoti ilgstošu attiecību izjukšanas randiņot sāku pēc apmēram 2 nedēļām. Pēc mēneša aizsākās attiecības, kas nu jau ir aptuveni pus gadu.
Neesmu no tām, kas mēnešiem un pat gadiem raudās spilvenā par izjukušām attiecībām. Ir jādzīvo tālāk! Sevi ir jāmīl nevis jāgrauj ar asarām un skumjām!

Es pēc pēdējām tādām attiecībām laikam jau pēc nepilnas nedēļas sāku staigāt uz randiņiem daudz un bieži, gribējās vnk vīriešu uzmanību, pavadīt laiku un novērst domas no šķiršanās, lai gan tāpat jau īpaši nesanāca. Tad pēc 1 mēneša regulāras randiņošanas uzradās viens puisis, kurš pat nedaudz iepatikās par brīnumu, jo viņam bija dažas tādas īpašības, kas man pietrūka bijušajā :D Tik stulbi tas viss sanāca, beigās viņš man izvērtās par plāksteri kādu 3 mēnešu garumā, lai gan tagad skatoties pusis bija ļoti labs.. bet tad kaut kādā brīdī man atkal uzrakstīja bijušais, sapratu, ka man pret bijušo ir daudz stiprākas jūtas nekā pret to puisi un sāku viņu atšūt, tad sanāca, ka 3 dienas pirms izšķīros ar to plāksteri, aizgāju jau atkal uz jaunu randiņu ar citu puisi. Ar šo puisi gan viss bīdījās lēnām, man vnk bija labi un ērti ar viņu pavadīt laiku, jo viņš mācēja labi randiņus izplānot utt, bet tikos tikai tpc, ka bija reizes, kad man bija garlaicīgi un lai varētu aizpildīt laiku :D Paralēli randiņoju ar citiem kādu laiku, bet šitas nekur nepazuda, un tā nu lēnām jau gadu esmu jaunās attiecībās, viss ir labi un par to šķiršanos pat īpaši nedomāju, tāpēc mans ieteikums ir vnk satikt puišus, izbaudīt uzmanību :D (l)

Pēc abām šķiršanās reizēm bija ļoti grūti un sāpīgi. Protams, daudz gruzījos, bet atradu recepti, kas man palīdz ātrāk tikt pāri- iestāstīju sev, ka viņš nav manis vērts, viņam tak bija tik daudz mīnusu visādu, bet es tāda lieliska, atradīšu daudz labāku. Nu...paliku arī abas reizes diezgan iedomīga, bet tas bija pārejoši :-D

Tā kā es biju tā, kas pielika punktu attiecībām, tad izvācos no kopīgi īrēta dzīvokļa, padzīvoju pie draudzenes, kamēr atradu, ko īrēt.
Un arī tas bija iemesls, kāpēc man bija samērā viegli tikt pāri visam, jo pati izlēmu pielikt punktu. Lai gan tāpat pusgadu nestaigāju pa randiņiem, biju nogurusi no attiecībām, gribēju atpūsties, izklaidēties bez vīriešiem, bez saistībām. Pēc pusgada draudzene gribēja savest mani kopā ar vienu puisi un tad sapratu, ka par bijušo vispār nedomāju vairs, bet arī tas puisis nepatīk - biju sapratusi, ko es gribu, kādu vīrieti blakus sev gribu redzēt. Un tad jau atsākās randiņi utt.