Pēc šķiršanās.

Kontaktējos principā visu laiku. Nu parasti kontakti. Tikties laikam pēc pusgada.
Ir pagājis gads, nopietnām attiecībām neesmu gatava.

drīz būs pagājis gads kopš šķiršanās un beidzot es jūtos gatava jaunām attiecībām!

Pirmais randiņš laikam bija pēc kāda pusgada kopš šķiršanās. Tad sākās daži randiņi ar pāris puišiem, bet loģiski, ka nekas neizveidojās, nebiju tam gatava, neviens arī nespēja iekrist sirsniņā. Vēl nebiju tikusi pāri.

Pēc gada sāku nopietni ar vienu satikties un tad jau bija arī pirmais sekss.

Faktiski var teikt, ka pēc gada biju gatava jaunām attiecībām.

Eh, neizklausās diezko cerīgi. Pati arī jūtu, ka grūti būs kādu vispār pielaist klāt.

Es gan īsti nesaprotu to, ka "gatava nopietnām attiecībām". Sanāk, Tu kko gaidi, ej uz randiņiem ar mērķi, ka nu tik būs, būs tas nopietnais. Manuprāt, ja būs lemts, iepazīsies arī tad, kad neesi tajā periodā :-)

Vismaz man, kad esmu izšķīrusies no ilgstošām attiecībām, tieši palīdz pastaigāšana pa raniņiem, klubiem, randiņi ar draudzenēm.. bet nu - katram savs. Citam labāk palīdzēs pasēdēšana mājās, izraudāties.. Līdz brīdīm, kad tas apniks, un gribēsies iet cilvēkos.

Nestaigāju ar mērķi nopietni iepazīties. Man ir forši padzert kafiju, parunāt ar vīriešiem.. ļoti atslēdz domas no tā, lai iestātos baigā depresija, n apzināties, ka ir vēl daudz vīrieši pasaulē :-)

Man jau šķiet, ka tas atkarīgs no tā kādas bija iepriekšējo attiecību beiags. Piemēram, manas attiecības nebija normālas pussgadu līdz izdomāju šķirties, līdz ar to tas bija vieglāk (drīzāk kā atvieglojums) un lielie pārdzīvojumi nebija, jo viss tika pārdzīvots kamēr vēl biju attiecībās.
Satikties ar puisi sāku pēc trīs mēnešiem. Un nevi tāpēc, ka baidījos, ka palikšu viena vai tāpēc, lai aizmirstu par pagātni, bet tāpēc, ka tā vēlējos, mani piesaistīja mans tagadējais puisi un esam kopā jau dažus mēnešus.

beiags beigas

Pēc iepriekšējo attiecību izjukšanas uz randiņu gāju jau pēc nedēļas :-D Nopietnas attiecības (tagadējās) uzsāku gan tikai 4 mēnešus pēc šķiršanās

pati gribētu būt kāda plāksteris? vnk dotos uz randiņiem nedomājot par tādiem plāksteriem vai nopietnām attiecībām. būs būs , nebūs nebūs!

Es visu muzu, lidz sim, esmu praktiksi ielekusi uzreiz no vienam attiecibam nakamajas.

Un japiekrit, skirsanas bija ka sniegs uz galvas vai ilgi briedis (tavs) lemums.

Šobrīd vienkārši nezinu kur rast mieru, visur, kur eju, kur atrodos, arī dzīvoju tur, kur tās atmiņas ir. Nezinu kā no tā tikt vaļā.

Manā gadījumā šķiršanās pats kā fakts bija negaidīts un nebija īsti mans lēmums. Nezinu pat kā to izskaidrot.

Mēnesi vēlāk un ļoti ātri biju jaunās attiecībās, bet tās ilgi neturpinājās. Pēc tam arī kādu laiku paskrēju uz randiņiem pārāk neiespringstot kamēr atradu citu vīrieti.

Ehh, tagad pat liekas, ka sakarīgu vīriešu vairs nav. Ka labāku nedabūt utt, visādas kakas galvā rodas.
Kāda var pateikt ko nomierinošu šajā gadījumā? :-D

Pēc nopietnajām attiecībām bija vairāki randiņi, kuri nekur nenoveda. Attiecības uzsāku pēc gada un dažiem mēnešiem.
Paipala Un ir labāki.. es tādu dabūju (l) galvenais, ka nemeklēju un pat sākumā tikties negribēju :-D

Ka labāku nedabūt utt

Nevis ka labāku nedabūsi, bet gan tādu pašu vairs nedabūsi. Būs citādāki un arī labāki, tik ne iespējams tādā ziņā labāki kāds bija iepriekšējais, bet gan citādākos veidos.

Labāk vai tad nebūtu padzīvot, līdz galva top atkal skaidra, visu redzi skaidru, nedomāsi par bijušo utt. Savādāk lecot no vienas attiecības otrā, tev otrs persona asociēsies ar iepriekšējo, labāk jau padzīvot sev kādu laiku un atradīsi kaut ko jaunu un būsi laimīgāka.:-)

Pēc šķiršanās, nākošās un nopietnās attiecības uzsāku tikai pēc gada.

intereses pēc - pēc šķiršanās no kopdzīves ,kur jūs pēc tam paliekat? meklējat jaunu dzīvesvietu, vai paliekat pie draugiem/vecākiem? Un ja jums uz rokām r maz bērns?