Viss sākās pirms kādiem trīs gadiem, kad satiku viņu. Nekas nopietns, biju tikko pēc šķiršanās, meklēju mierinājumu un atradu. Skaists vīrietis, laipns, gudrs un ar labu humora izjūtu. Izjutu stipru kaisli pret viņu, bet domāju, ka TĀDS vīrietis mani nekad neiekāros. Mums bija kopīgi daži draugi, kas teica, lai aizmirstu par viņu, jo nekas mums nevarot sanākt. Tobrīd jau tā jutos kā no laivas izmesta, jo tikko biju izšķīrusies no ilgstošām attiecībām un vēl tas draugu teiktais, tāpēc izmantoju iespēju ar draudzenēm doties izklaidēties.. Un tur bija viņš, lēnām soli pa solim, līdz attapos savā dzīvoklī, savā gultā ar VIŅU. Viss bija kā sapnī, perfekti, laikam labākais sekss kāds man jebkad ir bijis. Biju ieguvusi, ko vēlējos un ieciklējusies uz draugu teikto, nemaz uz neko vairāk necerēju, tā arī notikās, kontakts drīz vien pazuda un es nemaz neskumu, viss atgriezās ierastajās sliedēs, pieslēdzos darbam un viss bija labi. Drīz vien sāku satikties ar citu vīrieti, labi pavadījām laiku, likās, ka būs nopietni un jā.. vēl līdz šim brīdim esam kopā. Viss jau būtu ideāli, ja beigās neizrādītos, ka mans mistiskais viena vakara iekāres objekts ir mana drauga labākais draugs. Tā jau divus gadus satieku viņu ikdienā. Un tagad, kad man ir nopietnas attiecības un viss ir ļoti labi, es sāku atcerēties to vienu liktenīgo nakti, viņa pieskārienus un smieklus. Man pretīgi no sevis paliek, jo liekas ka krāpju savu vīrieti ar savām domām. Takā tagad uz daudzām viesībām dodamies trijatā, jo nu labāko draugu būšana, man nākas par viņu domāt, atkal parādās tā kaisle, kas lēnām pārtop par ko vairāk un es aizvien vairāk ienīstu sevi, jo guļot blakus savējam es domāju par citu - viņa draugu. Vienkārši nevaru izmest viņu no prāta, brīžiem noželoju, ka toreiz tā vienkārši viņu palaidu, jo mums bija tik labi kopā.. arī tagad liekas, ka viņš mani saprot no pusvārda, mums tik daudz kā kopīga - dzīves uztvere, domāšana. Nenormāli grūti tā dzīvot, es, protams, mīlu savu draugu, bet tas, ko jūtu pret TO vīrieti, ir kas neparasts un tik ļoti vilinošs. Es nekad nespētu krāpt savu draugu. Nezinu kā tam visam tikt pāri, kā aizmirst viņu, kā tikt vaļā no tām tirpiņām viņa klātbūtnē, kā palaist viņu prom?! Un vai vispār to gribu?
Varbūt kāda ir gājusi, kam līdzīgam cauri.. (t)
1
