Viņš viņai ir vienīgais vīrietis un vienīgais,kas viņai ir. Ir skandāli, neadekvāta greizsirdība un uzskats, ka esmu šai pasaulē, lai ieņemtu viņas vietu un atņemtu viņas dēlu. Pat pēc nomazgātiem traukuem ir tracis, ka es nozogu un atņemu viņai virtuvi un māju, kaut es vēlējos tikai palīdzēt, noskalojot 3 šķīvjus.
Ir runājis draugs, bet tas nekam nelīdz. Šķiet, viņa nebaidās un nekā un nav iespaidojama. Domāju, ka manas sajūtas viņu neinteresētu, tieši pretēji - priecātos, apzinoties, cik ļoti ievaino.