31.01

Apple_pie, paldies. :) laba prakse, tā pati, kas pagaišgad pavasarī. nekā jauna un nezināma nebūs. :D
ceru tikai vairāk pievērsties viņu sfērai, nevis papīru kalnos ierakties. :D

Nu šoreiz būsi pieredzējusi, varbūt jau uzdos kādu atbildīgu darbiņu, veiksmīgi :)

Applie_pie, tad es spēju šajā situācijā saprast tavu draugu, jo izklausās, ka viņš visu laiku ir mācījies sakostiem zobiem, lai tikai ģimene un tu būtu apmierināti, bet viņam pašam iespējams nav ne mazākās jausmas, ko viņš savā dzīvē vēlas darīt. Es arī reiz esmu bijusi šādā situācijā, kad sāku studēt, jo tā vajag nevis tapēc, ka es to vēlos. Tad kad pametu studijas, es arī nespēju saņemties un pateikt to vecākiem, kādu laiku meloju par skolu tāpat kā to dara tavs draugs, jo iekšēji jutos nožēlojami un man bija liels kauns savu vecāku priekšā, zināju, ka viņi būs vīlušies manī. Šogad uzsāku studijas vēlreiz citā programmā ar pilnīgi citu attieksmi pret izglītību. Man liekas, ka visam savs laiks. Protams, ja cilvēks vispār neko savā dzīvē negrib darīt, tad tas jau ir cits stāsts.

Fanija, tāpēc es arī negribu vairs neko uzspiest, gribu, lai viņš ir godīgs pret sevi un citiem, jo uzspiešana ne pie kā laba nav novedusi nevienu pie mums.

Es arī viņu cenšos saprast, jo mīlu. Bet es vēl nezinu - vai viņš negrib vispār mācīties vai negrib vispār neko darīt, es nesaprotu. Jo par šo programmu viņš bija starā - jā, man patīk, interesanti, praktiskas nodarbības. Viss bija forši, pēkšņi iegrima atkal savās datorspēlēs un ilgajā gulēšanā... un viss kaut kur pazuda. :/

Viņam patīk likt mūziku kā DJ pasākumos, tas viņu aizrauj, nopirka sev tādu amatiera pulti, jau uzstājies dažos mazos pasākumos, bet tas viņam ir hobijs, bet redzu, kā acis iemirdzas, kad viņš tur stāv un čakarējas. Ar to jau pagaidām nenopelnīsi, kamēr iegūsti lielu pieredzi. Nav tā, ka viņu nekas neinteresē, bet, kas tieši, ko viņš gribētu darīt nākotnē - es nezinu. :( Viņš arī nē, viņa vietā arī nevaru izdomāt un nevēlos. :(

Viss bija forši, pēkšņi iegrima atkal savās datorspēlēs un ilgajā gulēšanā... un viss kaut kur pazuda. :/

Šis gan velk vairāk tā kā uz vienkāršu slinkumu :-/

Lai vai kā tur nebūtu, lai izdodas pārvarēt šo grūto posmu. Laiks visu saliks pa plauktiņiem :)

Tieši tā, Fanija, man arī vairāk velk uz to slinkumu, nevis, ka viņš tiešām nevarētu. Likās varbūt, ka pāries uz koledžu, viss būs viegli un nekas nebūs jādara, bet tā jau arī nav. Jāmācās jau visur, ja gribi zināt un arī pabeigt. :/

Paldies, viegli nav, es pat nezinu, vai vēl ir vērts runāt - viņš neko man tāpat nestāsta, vakar runāju es, nezinu, vai ir vēl ko teikt, varbūt tiešām jāliek miers abiem, jāatpūšas un jāizdomā, kas būs tālāk.

Es tieši gribu, lai ātrāk atsākas skola, lai varu mazliet iegrimt mācībās un atslēgties no šī visa laiku.

Acīmredzot puisis nav tik ļoti motivēts šo izglītību iegūt.. :)

Esmu slima.. :( Vakardienu un vakarnakti auklēju bērnus.. Viens bebis, vienam 5 gadi, vienam 8 un pārējiem jau 14,15. Bwah. Trakums..
Rīt laikam uz skolu neiešu..

Viss, paldies, meitenes! Man skumji paliek, kad par šo visu runāju. Turēšos un cerēšu vēl! Bez cerības jau nav dzīves nemaz!

Likās, ka forumā nekad problēmas tā nerakstīšu, nu tādas lielas, lai neizklausās pēc čīkstēšanas, bet tiešām palika labāk :)

Apple_pie, es domāju, ka draugs to dara tādēļ, ka jūt spiedienu no apkārtējiem, bet pats nemaz to nevēlās, tā teikt- nejūt vēl aicinājumu. Varbūt parunā, pasaki, lai ir atklāts pret Tevi, lai arī kāda būtu viņa izvēle, kaut arī izvēlas nemācīties, ja to viņš nevēlas (acīmredzot- viņš nevēlas). Ja nu izvēlies vēl parunāt ar viņu par to, ka varbūt vēlaties mēģināt vēlreiz, izsaki, ka mīlēsi viņu arī bez tās izglītības.

Šokoprieks, paldies Tev liels! :)
Mēs gan jau gandrīz sastrīdējāmies par viesiem. Mums nepatīk vecākās māsas vīrs. Vecāko māsu jau es gribētu arī viesu vidū, bet es saprotu, ka viņi būs kopā. Draugs negrib viņas vīru viesu vidū. Man gan tas vienalga, jo es neņemu tik ļoti to pie sirds, jo vēlos, lai māsiņa arī ir mūsu tuvāko cilvēku vidū, jo nebūs visi radinieki, bet gan paši tuvākie- māsas, vīri un mūsu vecāki.

tāpēc gribu arī mums abiem dot mazliet brīvību, lai es nesāktu viņu zāģēt

Varbūt tās zāģēšanas dēļ arī ir tā melošana. Nav tā, ka Tu pati saproti, ka jā, bez izglītības viņš var būt un tu viņu mīlēsi, bet netieši tomēr tev izlien kaut kādi komentāri attiecībā uz to visu, kā dēļ viņš nevar saņemties pateikt taisnību? Gan tev, gan vecākiem jādod laiks vienkārši izvēdināt galvu - nerunāt par mācībām, netirdīt ar jautājumiem, kad tad mācīsies utt. Un no kādām sekām viņam ir bail?
Man bija ļoti līdzīga situācija ar draugu pirms dažiem gadiem. Viss tas, ko raksti, man liekas tik pazīstams, vienīgi mums nebija melu. Turies!

Nu jā, bet zāģēšana jau sākās melošanas dēļ. Pag.gadā viņš man visu pusgadu meloja, ka iet uz skolu, kamēr es pavisam nejauši uzzināju, ka viņš ir atskaitīts jau. Un tad arī sākās neuzticība vislielākajā līmenī. Kā lai pēc kā tāda uzticas? Es cenšos sev pārkāpt, bet Tev taisnība ir - komentāri bieži vien izlien ārā.
No sekām - bail, ka vecākus pievils, varbūt bail, ka, ja nemācīsies, paliks Hesburgerā strādāt, nezinu, bail pašam no sevis, bail būt atklātam pret sevi.
Jā, melus visgrūtāk laikam man ir pieņemt no tā visa procesa. :(

Paldies, būs ok! Dzīvē visādi mēsli notiek... daži sāpīgāki, daži nē.