Miega paralīze

Tencinu, Caloo. :)
Pastāsti vēl, kā ir ar Aliens turpinājumiem. ;)

Wallee, esmu dzīvojusi arī 1.stāvā. Pluss ir tāds, ka ne tikai ieeju ir daudz, bet arī izeju :D hā!
Nu tagad 2.stāvais un fitnesa zaglis varbūūt arī varētu ierāpties uz balkona :D
vispār, smieklīgi tas viss ir, tai skaitā rituāli :D

nerātnā
Alien ir normāla.
Aliens ir ļoooti laba.
Alien³ ir nu tā - kkāda depresīva un pavāja.
Alien: Resurrection arī pavāja.

Juuuu, paldies, Caloo. :)

paulalala es savas papildus izejas/ieejas uz vasaras periodu noslēdzu ar kukaiņu tīkliņiem, ja godīgi jūtos tā pat drošāk arī (zinu, ka stulbi :D)
Ahh, es jau pati saprotu, ka man jātiek vaļā no saviem rituāliem, bet jo vairāk es par to domāju, jo vairāk gribas visu vēlreiz pārbaudīt. :D

nerātnā
Nav par ko. Padalies ar iespaidiem, kad tādi būs. :)

Miega paralīze kā tāda nav bijusi Gandrīz katru nakti esmu interesantā stāvoklī, tas ir jūtu, ka spēju kustēties, bet redzu sapni, ķermenis vēl nav aizmidzis, bet prāts gan. Nākas celties un mēģināt aizmigt normāli. Pati personīgi vēlētos piedzīvot miega paralīzi. Manuprāt, tas ir interesanti, izdzīvot tās dīvainās sajūtas, redzēt halucinācijas, it kā jau varētu sevi pamocīt un aiziet uz to apzināti, bet pagaidām žēl. Tā kā guļu uz vēdera, varbūtība, ka to piedzīvošu ir diezgan niecīga.
Nepiekritīšu, ka miega paralīze ir bieži sastopama, vidēji 4 no 10 cilvēkiem. Neuzskatu, ka tas ir daudz.

Konkrēti miega paralīze nav bijusi, bet domàju ir bijis tuvu tam vairàkas reizes. Bet vispàr es biju ljoti pàrsteigta, kad uzzinàju, ka citi cilvèki neredz sapnjus katru reizi, kad iemieg. Es pat 5 min pie tv iesnaužoties redzu sapnjus.
Man sapnji ir kà otra realitàte, citreiz vairàkas naktis skatos turpinàjumus. Citreiz varu ietekmèt detaljas, utt.. pàrsvarà sapnji ir interesanti un piedzīvojumiem bagàti, un tur vienmèr ar mani ir vieni un tie paši cilvèki, kurus gan dzīvè neesmu satikusi :D

Bet vispàr es biju ljoti pàrsteigta, kad uzzinàju, ka citi cilvèki neredz sapnjus katru reizi, kad iemieg.

Patiesībā visi cilvēki redz sapņus , bet ne visi atcerās tos pamostoties , man arī bijis , ka pamostos un tad pat domāju , kas tad bija sapnī , neko nevaru atcerēties :)
Bet visas tās miega paralīzes un astrāli man neasociējas ar neko saprātīgu . Kāda jēga no tā ? Cilvēka psihe miega fāzē nav vēl pilnība izpētīta un pakļaut savu psihi eksperimentiem tikai tāpēc , ka vot jē , esmu kruta , esmu īpaša , jo sanāca iziet astrālā un redzēt savu ķermeni no malas ?
Jums neienāk prātā , ka esot šādā stāvoklī ir arī risks neiziet no astrāla ? Ieteiktu par to palasīt , nevis tik ļoti vēlēties to un būt gandarītām , ka kaut kas tāds sanāca . (t)

Starp citu, par miega paralīzi ir dokumentāla filma The Nightmare. Varat noskatīties, ja gribat zināt, kā tas izpaužas.

Laba tēma.
Piedzīvota ir miega paralīze, pusaudžu gados ļoti bieži. Tad mani parasti apciemoja mazs melns bezformīgs radījums, kas sēdēja uz krūtīm, kājām, otrs bija skaists, gara auguma vīrietis, melniem matiem, viņa klātbūtnē parasti bija spēcīga baiļu sajūta. Konkrēti tas vīrietis vienmēr vilka segu no kājām nost, kaut ko stāstīja, bet neko no stāstītā nesapratu. Sajūtas, tās ko te jau aprakstīja, jūties paralizēta, nespēj pakustēties, parunāt. Tagad ir piedzīvots pāris reizes, bet zinu kā savākties, nomierinos, skatos uz rokām un ar domām cenšos tās izkustināt, otrs variants ir aizturēt elpu un tad ir sajūta, ka no tā stāvokļa tiec burtiski izmests.
Jau kādos 5-6 gados apzināti mācēju novest sevi līdz stāvoklim, kad ķermenis paliek guļot, bet jūtu kā to pametu, paceļos virs ēkām, lidinos, naktī kad viss tumšs, pabiju vietās, kuras krietni vēlāk tikai interneta bildēs redzēju. :-) Atgriežoties vienmēr iekritu atpakaļ savā ķermenī. Man tās sajūtas patika.
Bet man jautājums, vai esat piedzīvojušas sapni sapnī?!
Mans rekords pašlaik ir kādas 4 pakāpes sapņi, it kā pamosties no sapņa, piecelies, darbojies, bet kaut kā viss aiziet neceļos, tad saproti, ka atkal sapņo, nav realitāte, atkal pamosties, bet piemēram citā vietā, centies no šī sapņa pamosties un tā vairākas reizes pēc kārtas. Šajos sapņos parasti jāveic kāds uzdevums, ko nu zemapziņa ir izdomājusi, lai pamostos, reizēm ir tā, ka negribu to uzdevumu veikt, bet nespēju pamosties. Brīžam šis ir ļoti traucējoši, sajūta, ka netiec laukā no sapņu pasaules, biedējoši. Un jā man ir sapņi, kas atkārtojas, jo neizpildu tajos paredzētos uzdevumus.

Jau kādos 5-6 gados apzināti mācēju novest sevi līdz stāvoklim, kad ķermenis paliek guļot, bet jūtu kā to pametu

Kas notiek, jua tajā brīdī kāds pamodina?

Wallee, konkrēti to darīju pirms iemigšanas, parasti jau bērnus atstāj savā gultā un izslēdz gaismu, speciāli netraucē neviens, nemodina.
Kad pamodina ir bijis tikai vienu reizi, sajūta, ka tālumā tevi sauc, vai pēkšņi krīti, bet tas starp citu bija pavisam nesen, ļoti ilgu laiku nebiju piedzīvojusi šo lidošanas sajūtu. Vīram likās, ka es miegā neelpoju. :-D

Bet visas tās miega paralīzes un astrāli man neasociējas ar neko saprātīgu . Kāda jēga no tā ? Cilvēka psihe miega fāzē nav vēl pilnība izpētīta un pakļaut savu psihi eksperimentiem tikai tāpēc , ka vot jē , esmu kruta , esmu īpaša , jo sanāca iziet astrālā un redzēt savu ķermeni no malas ?

Un kāpēc gan nē? Konkrēti gan apzinātie sapņi, gan astrāli ir pētīti, ar pēdējo nodarbojas tāds Roberta Monro institūts The Monroe Institute® (TMI) is a preeminent leader in human consciousness exploration. TMI is devoted to the premise that focused consciousness contains the answers to humankind’s questions. Through the use of technology, education, research and development, TMI has been advancing the experience of individuals in the exploration of targeted and expanded states of awareness for over 40 years.
utt

Lasu un mati stāvus :D Labi, ka nekad nekas tāds nav gadījies, jo tādās lietās esmu šausmīga zaķpastala. Trakākais, kas ir bijis, vnk pamosties nakts vidū un pašai sevi iebiedēt, iztēlojoties, ka tur tumsā kāds ir :D Bet nu tas ir tīrais nieks salīdzinājumā ar šeit izlasīto.
Atceros, ka viena draudzene stāstīja, ka lauku mājā viņai dzīvo mājas gariņš un nakts vidū pamostoties, viņa sajūt, ka tas gariņš sēž uz kājām, piemēram. Neredz, bet jūt. Un tad piedāvāja pārnakšņot kādu reizi pie viņas. Nemaz nav jāsaka, ka pat ja tīri teorētiski apsvērtu tādu iespēju (patīk gulēt savā gultā), tad pēc tāda ievada nemaz nepiekristu :D

Man māsai ir izteikta miega paralīze :-| vismaz vienu reizi nedēļā točna. Kā viņa stāsta, tad nāk visādi mošķi virsū, un tu neko nevari, ne aizskriet ne,pakustēties. Tu esi kā sastindzis, un tas mošķis tik nāk tuvāk, un nāk :-(

Pēc ilgiem gadiem atkal piedzīvoju. Pagaisnakt 2x. Gribētos kontrolēt ka leni,bet vai izdosies… Kam vēl ir pieredze ar šo nepatīkamo lietu?

Ir pieredze, un pēdējā laikā, diezgan bieži gadās. Nekas patīkams tas nav, kontrolēt īsti nesanāk. Ir bijis, ka bail iet gulēt pēctam 🤣

Ir bijusi tieši divas reizes īsā laika posmā. Tas gan bija pirms gadiem 3, jorpojām to atceros ļoti spilgti. Nevarēju pakustēties un jutu pie gultas kāda klatbūtni, “atlaida” tad kad ar acs kaktiņu ieraudzīju kādu apsēžamies gultā. Abas reizes notika rīta pusē, ap plkst.6:00 ziemas laikā. Vairs nav bijis.

Lietuvēns ?