Man ir bijusi miega paralīze, sākumā bija bail, pēc tam iepatikās, jo no tās viegli pāriet apzinātajā sapni vai astrālajā projekcijā, vai kaut kur pa vidu tiem. Vienkārši jāatslābinās un jāmēģina celt roka, bet ne fiziskā. Tad var dabūt to sajūtu, ka izkāp ārā no ķermeņa, ļoti savdabīga pieredze. Žēl, ka tā miega paralīze ir tik reti. :D
Bet nesen gan sanāca neomulīgi. Mēs dzīvoklī reizēm dzirdam visādas skaņas, no kurām pat kaķis nobīstas (it kā otras istabas durvis bīdās vaļā, bet aizejot un apskatoties, kā bija ciet, tā ir, utt.), nezinām, kā to izskaidrot. Un tad vienreiz naktī es pamostos un jūtu, ka nevaru pakustēties, draugs iet uz tualeti, skaidri to redzu. Un tikpat skaidri kā viņu, redzu arī to, ka gultas galā stāv veca sieviete, tādā rišainā naktskreklā, sirmiem, viļņainiem matiem un izbrīnīta skatās uz mums. Kad viņš atgriezās, kaut kā man iznāca sakustēties un tikt ārā no tās miega paralīzes, bet nu sajūta bija interesanta. Pēc kāda laiciņa uzzinājām, ka dzīvoklī agrāk dzīvojusi saimnieces māte, kura nomirusi....