Miega paralīze

nevari nosapņot par princi baltā zirgā, kurš Tevi izglābj? Vai tas ir pārāk nereāli pat sapnim

Nevaru, ehh :-D es tikai sapnī, kas jau ir aizsācies (ko es neizvēlejos), varu uzvesties kā gribu, nevis mainīt sapņa pasauli

Ehh, man sapņi varbūt pāris reizes mēnesī tik ir. Bet vismaz viens labums, ka slikti sapņi vispār praktiski nav. Bet spēt viņus kontrolēt kaut nedaudz gan būtu forši. :)

Man arī bija reiz sapnis, kur man sekoja slepkava. Būtībā, es zināju, ka manas dienas ir skaitītas, viņš zināja, kur mani meklēt. Nu un pēc klasiskas šausmenes motīviem, redzu sevi sapnī, ka slēpjos kaut kādā puspamestā iestādē, kamēr mani pa pēdām vajā slepkava (nevis manjaks, bet profesionāls killers). Beigu beigās, saprotu, ka īsti jēgas slēpties vairs nav, jo tas ir tikai laika jautājums, kad tikšu atrasta. Nolemju stāties aci pret aci pretī slepkavam. Atrodos vienā nelielā istabā, gaidu, kad tūlīt pa durvīm ienāks viņš. Dzirdu soļus, jūtu kā mana sirds dauzās... Šajā brīdī saprotu, ka man šis sapnis vairs īsti nepatīk, nolemju to ietekmēt. Ienāk istabā smuks slepkava ar pliku torsu...:-D Atmosfēra maina savu nokrāsu... :-P Mēs uzsākam cīņu (nedomāju tak uzreiz padoties!). Man sāk likties, ka viņš man piespēlē un ļauj būt izveicīgākai, ātrākai. Pēc brīža saprotu, ka viņš patiesībā negrib mani noslepkavot. Beigās iznāk, ka viņš mani patiesībā izglābj. Murga vietā sanāca viegli romantisks sapnītis ar dažiem action momentiem. :-D

Haha, to tagad sauc par izglābšanu? :D:D

Tā kā es savus sapņus pēc pamošanās aizmirstu uzreic pēc tam,tad neko par to nevaru pastāstīt un arī miega paralīze nav bijusi,tomēr ir draugs kuram bija. Viņš ilgi no tā netika vaļā un iesaistīja miega speciālistus un psihologu,lai sevi nomierinātu un prātu sakārtotu.. Tagad viss labi :)
Neons tā sasmējos par to pliko torsu killeram :D

Caloo, es saīsināju to stāstu... :-P Tur bija vesels storijs pēc tam, ar sazvērestībām... 8-)

Bieži pusaudža gados bija, tagad ļoti reti.
Miega paralīze iestājas pirms tu esi vēl aizmidzis, ķermenis jau ir atslēdzies paralizēts, bet pats esi pie samaņas. Sākumā ir bailīga sajūta. It īpaši ja esi vēl bērns un nav ne jausmas, kas ar tevi Vismaz man tas nekad nav ilgi, pāris minutes max.
Kapēc tā notiek?
Manā gadījumā, tas ir nogurums, maz gulēts vai negulēts vispār. Ja piemēram tagad dienakti negulētu, skaidri zinu, ka ejot gulēt tiktu pie šīs paralīzes.
Halucinācijas ir neatņemama sastāvdaļa, vismaz man.
Miega paralīze ir ļoti saistīta ar iziešanu no sava ķermeņa, tas ir tā kā pirmais posms bezmaz.
Man tikai divas reizes, tas ir sanācis.
Pirmajā reizē, likās ka sirds apstāsies :D Aizeju uz virtuvi ūdeni padzert, nāku atpakaļ istabā un redzu gultā guļam sevi :D

Neons
Ok ok, es jau neko - cīņa pie attiecīgas atmosfēras ar puskailu "killeru", kurš negrib nogalēt, bet tikai paspēlēties atstāj maz vietas iztēlei par tālāko. :D:D

leni, un kā ir ar elpošanu, elpas izjušanu tad, kad ir miega paralīze?

Es domāju jebkurš var pameiģināt tikt pie tās miega paralīzes.
Bet tas ir nereāli grūti.
Nedrīksti kustēties pilnībā, bet tai pat laikā Tu nedrīksti aizmigt.
Apkārt jābut klusumam.
Grūti tas ir tāpēc, ka agrāk vai vēlāk tu pakusties.
Es kad sāku interesēties par to iziešanu no sevis un meiģināju paveikt to apzināti.
Izdarīju to tikai vienu reizi.
Pēc tam pie manis sāka dzīvot kaķis un viņa vienmēr man iztraucē, tāda sajūta, ka viņa speciāli neļauj :D

Tas ko leni stāsta nav miega paralīze.

Chewie

jebkurš var pameiģināt tikt pie tās miega paralīzes.

Un kādai vajadzībai to Tu izmanto?

Sapņiem nav nekāda sakara ar miega paralīzi, Tu esi nomodā, līdz ar to nav nekādu sapņu, tikai iespējams halucinācijas. Bet tās nav tādas, kā te daži iedomājas.

Es nesaku, ka speciāli meiģinu tikt pie miega paralīzes, nerātnā. No tā nav nekāda labuma.
Bet ja Tu gribi to izjust uz savas ādas, tad saku ka tas nav neiespējami.

Tu jautāji par elpošanu, jā tajā brīdi ir smagi elpot.
Sajuta nav patīkama, liekas ka visu tavu ķermeni spiež.
Ja klāt vēl nāk halucinācijas, tad ir sajūta, ka Tevi žņaudz.

Ir bijusi. Nekas patikams nav, bet lai del ta pecak sausminatos, nee ta nav. Elpot nav gruti, ir smaguma sajuta visam kermenim, nespeja pakusteties. Bet tas ilga mazu bridi.

Aizeju uz virtuvi ūdeni padzert, nāku atpakaļ istabā un redzu gultā guļam sevi

Tā ir astrālā projekcija. Reta parādība.

Chewie
Nea, pēc šitādiem aprakstiem man nav vēlēšanās paralizēties miegā. :D
Mani daudz vairāk interesē, kādi ir tie mehānismi, lai no tāda sloga tiktu vaļā. :) Man tāds jautājums - kā Tu elpo? Ar krūšukurvi vai diafragmu?

Iedomājaties, ja jums sāktu uzmākties cilvēku neaizgājušās dvēseles. Miega paralīze ir nieks salīdzinot ar šo. (t)

Man liekas, ka šajā diskusijā viss ir kopā putrā: miega paralīze (smadzenes pamodušās, bet ķermenis guļ, tāpēc šausmas un nespēja pakustēties), astrālā projekcija (iziešana no ķermeņa), apzinātais sapnis (kad apzinies, ka sapņo un spēj izmainīt/radīt sapni).