kā atrast spēku izšķirties un aiziet, ja attiecības ir labas (taču ne pietiekami), dzīvojam kopā, viņš ļoti mīl, un neizturamāk par visu ir redzēt viņu sāpinātu?
varētu teikt, ka mīl kā ļoti tuvu draugu, bet ne vairāk
Pasaki ka
es zinu, ko teikt. bet vienreiz jau mēģināju šķirties, bet redzēju viņu tik skumju, ka piekritu ''mēģināt cīnīties par attiecībām,'' un paliku. grūti tā vienkārši aiziet, ja dzīvojam kopā. jau meklēju citu mājvietu, bet īsti neceļas roka zvanīt tiem cilvēkiem un teikt ''ņemu dzīvokli.''
Es arī domāju, jo ātrāk to izdarīsi, jo labāk un vieglāk.
Jā, droši vien. Bet nekad neesmu šķīrusies, nezinu īsti kā, bail. Attiecības mani padara vāju. Pati saprotu, ka labāk aiziet cik ātri vien iespējams, bet tik grūti to sarunu patiesi uzsākt, un pēc tam arī aiziet, nevis salabt...
carpe diem, kā tev izdevās pieņemt to lēmumu beigās? cik ilgs laiks pagāja? nenožēloji?
Ja vari viņa priekšā būt bez kompleksiem,rīt kā govs un citas pretīgas lietiņas,un viņš pat nesabīstās,tad neesi stulba un dod iespēju,vai arī viņš vnk ir neglīts?
Man pietiekoši ilgs laiks, jo tā bija laulība, ko sķīru. Nu varbūt kkadā mirklī likās, ka nožēloju, bet īstenībā zinu, ka visu pareizi izdarīju, tā mums abiem bija labāk... Nu jau tā ir tāla pagātne, dzīve strauji iet uz priekšu!
Nebojaa sev dzivi!!! Es dziivoju ar bijusho zem viena jumta delj berna! Ir shausmigi gruti!!! Bet nu esmu jau dabujusi darbu un sakartosu savu dzivi!!! Tas ir shausmigi... Ta ka nemili to cilveku, bet taa kaa nav taa briviba... Kursh tevi pazhelos?????
Neviens nav teicis, ka tas ir viegli. Arī man pirms gadiem bija grūti pārtraukt attiecības, kurās nejutos laimīga un apzinājos, ka nemīlu to cilvēku vairs. Arī domāju, ka otrs cilvēks cietīs, bet tad es sapratu, ka ir otrādāk - tas cilvēks liek ciest man.. mums tiesa bija vēl daži iemesli kāpēc nolēmu pārtraukt attiecības. Bet izvēli es izdarīju un ne dienas neesmu nožēlojusi.