Kā sadzīvot?

Nu aizvakar piemēram sastrīdējāmies par to, ka viņaprāt virtuves galds nav kārtīgi notīrīts. Es ilgi skatījos uz to galdu un nesapratu kur problēma, pēc tam kaut kur stūrītī jā, bija kaut kāds mazs caurspīdīgs pleķis palicis. Tad gan es apvainojos!

Nu tādos gadījumos nevis ir jāsāk saspringts konflikts, bet varbūt vienkārši ir jaizrunājas ar draugu ka ja viņš pamana kādu pleķīti tad lai uzreiz uz to arī norāda un miers, nevis saka ka galds nav kārtīgi notīrīts. Otrs variants ir ka sarunāt tā ka viņš neko par to nesaka, bet ja pamana tad lai pats arī notīra.

Viņš var gribēt visu tīru, bet to visu var panākt arī pa kluso kamēr tu nemani un arī kamēr bērns to nemana.

Viņš pēc ciemošanās man saka: "A Tu zini, viņiem klavierēm putekļi nebija notīrīti! " Nopietni

Es tad laikam par viņu pasmietos "Nu ko tu ar savu rengena redzi :D" Vispār vajag viņu arī reizēm par to tīrību pakacināt, tik ne tā riebīgi :D

Draudzenei ir līgavanis ļoti līdzīgs :D piem, ēd vakariņas pie tv, viņa pirmā paēd, noliek šķīvi uz galda un turpina skatīties seriālu. Līgavainis jau dusmīgs paliek, ātri paēd un aiziet abus šķīvjus nomazgāt un pēc tam kā drama queen saka - varēji jau aiz sevis savāk, nevis, ka man viss vienam jādara :D :D :D :D

Man tas liekas ļoti smieklīgi un goda vārds nevarētu ar tādu kopā dzīvot.

Leo, parunā ar vīrieti, domāju, ka var taču atrast kompromisu. Ja pats apzinās savu pārmērīgo pedantismu, tad var taču pats to pleķīti notīrīt, nebāžot to Tev acīs. Ja mans vīrs kaut ko nav satīrījis līdz galam, vai piemirsis, es taču neņemu aiz rokas, nevedu uz 'nozieguma vietu' un nebakstu ar pirkstu. Paņemu un notīru, ja kāds pleķītis nepamanīts palicis, kam negadās.
izstāsti kā jūties, pasaki, ka centies kā nu vari, bet nu gadās šo to neievērot un palaist garām. Bet tas ir tāds dzīves sīkums, dēļ kura nav jābojā partnera garastāvoklis. Cita lieta, ja dzīvo ar sušķi, tad jā. Bet ja gadās kādu puteklīti nenotīrīt, nav taču liela muiža, tas ir 10 sekunžu darbs.

ja vīrietis mājās neko nedara, tad sieviete mēģina rast risinājumu kā viņu labāk iedvesmot (pārmācīt)
ja vīrietis dara par daudz un uzstāda pedantiskas prasības, tad sieviete mēģina rast risinājumu kā ar to sadzīvot
eiiih.. ja viņi par mums tik ļoti piedomātu cik mēs par viņiem :D

Man tas liekas ļoti smieklīgi un goda vārds nevarētu ar tādu kopā dzīvot.

Smieklīgi tas ir, bet tajā pašā laikā kas liedza meitenei paturēt to šķīvīti rokās līdz beidz skatīties TV vai arī uzreiz aiznest un nomazgāt savējo? Ja ir zināms ka ir tāds vīrietis, tad kāpēc vel tas ir jāprovocē?

Un kā viņš spēj sadzīvot ar to, kas paliek pēc bērna? es pieļauju domu, ka bērns nav kā mēbele un atstāj sava veida nekārtību? kā viņš reaģē uz to ?

ja vīrietis dara par daudz un uzstāda pedantiskas prasības, tad sieviete mēģina rast risinājumu kā ar to sadzīvot

nu kas par daudz, tas par skādi..

Starpcitu, kādi ir vīrieša vecāki? Man šķiet, ka tāda, ar pirkstu bakstīšana, nāk no bērnības. Vecāki pašam nav katru sīkumu bāzuši sejā?

Uzskatu, ka ir jābūt balansam visās lietās. Ir labi, ja mājā ir kārtība, secība, bet, ja tas kļūst par māniju, tad ticu, ka tas grauj paša cilvēka iekšējo mieru...Starpcitu, šāda apmāta tīrības mānija, var būt patiesībā saistīta ar kādam dziļākām raizēm, nevis nenotrauktu putekli no galda...

Leo_leo, pieļauju, ka grūtāk izturēt vīra pedantismu un piekasīšanos, jo meituks jums taču pavisam mazs. Lielāko dienas daļu tu apmierini bērna vajadzības + mēģini saglabāt vismaz kaut kādu kārtību. Labā ziņa - vīrs apzinās savu pedantismu. Tad jau absurdās situācijās ar viņu var cilvēcīgi parunāt.

Ja mans vīrs kaut ko nav satīrījis līdz galam, vai piemirsis, es taču neņemu aiz rokas, nevedu uz 'nozieguma vietu' un nebakstu ar pirkstu. Paņemu un notīru, ja kāds pleķītis nepamanīts palicis, kam negadās.

Tas man atgādina, kā kaķus bāž ar purnu vietās, kur šis sačurājies. Pirmkārt, kaķi tā nemaz nepāraudzinās. Otrkārt, nav normāli staigāt pakaļ un bakstīt: "Reku te vēl netīrs! Un te tu nenotīrīji! Un šeit palika putekļi! Kāpēc tu nenomazgā tur pie reizes?!" Tas jau ir terors.

Kļūsti, piemēram, par vegāni un tad viņam ar mirdzošām acīm pasaki: Nu kā, tu biji pedants - man bija jāpielāgojas; tagad pielāgojies manam dzīvesveidam.(l)

Vienkārši izrunā ar viņu, ka tev dzīvē ir citas prioritātes kā visu laiku spodrināt māju.

ja ierauga caruspīdīgu pleķīti, tad, lai ari paceļ savu slinko roku un notīra!! kā var šitā veci izlaist

t-bone, viņš arī tīrija. Slinks noteikti nav.

Un kā viņš spēj sadzīvot ar to, kas paliek pēc bērna? es pieļauju domu, ka bērns nav kā mēbele un atstāj sava veida nekārtību? kā viņš reaģē uz to ?

Bērns vēl ir ļoti maziņš, nekādu bardaku neatstāj.
Starp citu, jā...arī viņa māsa ir tāda pati pedante. Laikam audzināšana.

Es arī esmu diezgan piekasīga tīrības un kārtības lietās.. tomēr manā gadījumā problēmu nav, jo tīru pati.

Ja jums maziņš bērniņš mājās.. varbūt derētu noalgot kādu mājposi, kas reizi vai divas nedēļā piepalīdzēs ieviest kārtību :)

Laba paziņa bija agrāk izteikta pedante.. bet attieksme mainījās, kad bērns paaugās līdz tam vecumam, kad tiek radīts haoss. Viņa saprata, ka nav vērts.. :D

Galvenais, lai meitai neieaudzina pedantismu

Man gan nešķiet šis nekas slikts..

Man arī mamma bija pedante. Man ļoti mēģināja ieaudiznāt kārtību un tīrību. Kaut kā neizdevās laikam :D Ieviesa drīzak riebumu pret mājās tīrīšanas dienām.. Es gribetu būt pedantiskāka tiesi tīrības ziņā.

Vienu brīdi, kad dzīvoju ar braļa sievu bija traki. Mums arī bija tīrīšanas dienas nedēļā (dzīvojām kopā 5 cilvēki), sadalījām pienākumus, bet braļa sieva īpaši pēc manis pārtīrīja. wtf.. Rēali aizvainota jutos. Nebūtu pret pārejiem cieņa, vispār neko nedarītu.

Un vispār mammas pedatismu izārstēja dzīvnieka - suņa paņemšana. Mazā, kas dzīvo mājā. Un staigā iekšā - ārā. Laikam saprata, ka nespēs uzturēt vairs tādu tīrību.

Bet neuzskatu vispār pedantismu par sliktu lietu.

Es arī esmu diezgan piekasīga tīrības un kārtības lietās.. tomēr manā gadījumā problēmu nav, jo tīru pati.

Salīdzinājumā ar savu draugu, es arī esmu piekasīgāka... bet esmu jau pieņēmusi, ka mums ir dažādas izpratnes par to, kas ir tīri trauki :-D(t) sākumā pukstēju par to un bija tā, ka varēju vienkārši visus viņa nomazgātos traukus samest no žāvētāja izlietnē un sākt raudāt, pēc tam visu pārmazgājot :D un tad vēl viņam kaut ko pārmetot...
Tagad vienkārši klusiņām pārmazgāju, ja kaut kas man nepatīk...vienkārši reāli neciešu lipīgus traukus :-|

Mums laikam paveicies, abi mīlam kārtību, bet pedanti neesam, pa nedēļu slinkojam, bet weekendā abi saņemamies un visu kopīgi savācam / iztīram. Ja vīrs būtu pedants, teiktu, lai pats dara visu, kas viņam tā vajadzīgs :D Mums tagad ir tā, ka vīrs daudz vairāk gatavo par mani, bet viņš man to nepārmet, reizēm ieslēdzas sirdsapziņa un arī saņemos uz ēst gatavošanu, bet tā ļauju, lai gatavo, ja jau tā patīk un grib to darīt :)