Mana šķiršanās bija vēl foršāka. Kopā bijām 5 gadus, ir kopīgs bērns. Viņš izšķīrās ignorējot mani, kad beidzot atbildēja, tad meloja no visas sirds. Tā vietā, lai uzreiz pateiktu, ka ir cita, viņš to slēpa. Man būtu bijis pilnīgi vienalga, ja nebūtu kopīgs bērns. Pirmstam, apmēram 6 mēnešus pirms tas viss sākās, devu iespēju aiziet, pat mantas palīdzēju savākt. Attesa atpakaļ pēc diennakts. Uz ceļiem krita, lūdzās, dāvanas, puķes rokās. Nožēloju tikai to, ka ļāvu atgriezties. Runājot par to pēdējo šķiršanās posmu. Uzspļāvu visam, samierinājos un dzīvoju tālāk. Ar visu to, ka neko joprojām neesam izrunājuši, nekāda punkta nav, viss ir beidzies. Neko man vairs nemaz nevajadzētu dzirdēt. Tagad man ir jaunas attiecības, esmu laimīga, ka tiku vaļā no tāda vīrieša.