+ un - par dzīvi laukos un pilsētā

Ļoti dziļos laukos - noteikti nē. Ja tuvumā ne skola ir normāli, ne ārstniecības iestādes, ne veikali, par kaut kādām izklaidēm nerunājot.
Visu dzīvi esmu nodzīvojusi ciemā mazpilsētas tuvumā, satiksme bija normāla, līdz ar to viss nepieciešamais bija turpat blakus, izņemot normālu izklaidi (vietējie pilsētas barčiki neskaitās), nu jau trešo gadu dzīvoju Rīgā, man patīk tas, ka šeit viss ir - gribi kino? aizej. gribi uz teātri? aizej. Laukos tādu iespēju nav. Lai gan sākumā biju par Rīgu sajūsmā, tagad jau vairāk sliecos uz to, ka dzīvot vēlētos kādā vietā netālu no Rīgas, bet ne pašā pilsētā. Pietrūkst mazliet mana lauku ciematiņa gaisa un tādas mierīgās atmosfēras.

Par tām skolām nu nepiekrītu gan ... labi, pētījumi un tā tālāk, bet cik objektīvi? Tiešām visas skolas iesaistījušās? Diezin vai |-)

Es pati strādāju vienā no Rīgas vidusskolām, bet ļoti labprāt strādātu mazā lauku skoliņā .. tas ir pavisam kas cits :-)

Persephon, tu objektīvi esi visās Latvijas skolās strādājusi, ka tavs "objektīvais" viedoklis ir "objektīvāks", nekā pētījuma autoriem?

Tas tā, retorisks jautājums.

57days, kāds sakars? :D :D

Man patīk mazpilsētas. Tajās viss ir apvienots vienkopus - tāds zelta vidusceļš - ir skolas, bērnudārzi, aptiekas, poliklīnika, kino, kafejnīcas, sporta halle, tepat aiz stūra mežs, pļavas, ezeri, upes utt. .

++++

Ja ir laiks vadāt bērnu uz skolu vai dārziņu tad laukos var būt brīnišķīga dzīve.
+Svaigs gaiss, putnu čivināšana, vasaras rīti ar vēju kokos
+Drošāka vide bērnam
+Daudz vietas, kur var darīt jebko
+Nav problēmas ar troksni aiz sienas, jeb nebūs jāveido diskusijas, ka kaimiņi neļauj gulēt
+Pats vari izaudzēt ko sirds vēlas, ja vairāk apņēmība, tad arī tirgot
- Protams, ka būs nepieciešams ieguldīt darbu
-Tuvējais veikals vairs nebūs tik tuvs kā bija, kā arī aptiekas un citas iestādes
-Nevarēs nekur aiziet ar kājām ātri

par tām skolām runājot.. Nu nav visas lauku skolas tik dumas kā viņas pataisa. Man vidusskolā pusi klases sastādija tie, kas ir absolvējuši dažādu lauku skolu 9.klases. Nu nebija viņi ar zemāku intelektu kā pārējie. Tieši pretēji, daudzi no viņiem ar zināšanām izcēlās, jo lauku skolās ir maz bērni klasē un skolotājs var veltīt katram vairāk uzmanību

Esmu uzaugusi laukos ar govīm, cūkām. Bija jāravē hektariem bietes, burkāni, jāvāc siens. Diezgan smagi un daudz jāstrādā.
Tagad dzīvoju Salaspilī, un strādāju Rīgā. Ideāli priekš manis. Vēl labāk, ja Salaspilī nopirktu māju, tad man vairāk neko nevajadzētu.
Vai gribēto atgriezties, tādos laukos kā bērnībā, tad nē un velreiz nē.
Privātmāju ar savu dārziņu, kur aug savi burkāni, tomāti, zaļumi labprāt.
Manos bērnības laukos (kurzemes mazpilsēta) zinu, ka bērnudārzā bērni tiek apčubināti ir mazas grupiņa. Viņiem pat māca angļu valodu. Tas ir pluss tā personiskā attieksme. Par izglītības līmeni nu nezinu gan vai sliktāks, jo man brālis tika inženieros budžeta grupā bez lielām problēmām. Un visi klasesbiedri, kas vien gribēja iestājās augstskolās.
Kā jau visām lietām ir savi plusi un mīnusi.

Piekrītu Amnile, es to ļoti labi novēroju, sākot studēt universitātē :)

Persephon, lai iegūtu puslīdz objektīvu pētījumu, nevajag iesaistīt absolūti visas skolas. Pietiek ar pietiekoši lielu skaitu, lai statistika sāktu kļūt ticama.

Pētījums arī neapgalvo, ka jebkura Rīgas skola būs labāka par Lauku skolu. Bet kopējās tendences, manuprāt, tas atspoguļo.

Tu apšaubi pētījuma objektivitāti, balstoties uz ko? Uz savu viedokli. Cik skolās tu esi mācījusies un mācījusi? Tiešām vairumā Latvijas skolu?

- Kādas apkures iespējas mājai?

Lauku mājai jau nu gan ir daudz vairāk apkures alternatīvu, nekā Rīgā ar Rīgas siltumu, kur maksā par siltumu, ko reāli bieži vien nemaz nesaņem.

- Ziemā ceļi tādās vietās parasti nav tīrīti, te mašīna arī nelīdzēs, lai tiktu no mājas ārā.
- Kādi kaimiņi, ir laukos tādas vietas, kur kaimiņi to vien dara kā vaktē, kad nav mājās, lai nāktu zagt.
- Operatīvo dienestu (ugunsdzēsēji, policija, ātrie) palīdzība iespējama visai nosacīti.

Sajūta, ka runātu par kādu senu un visiem aizmirstu Krievijas guberņu, nevis Latvijas laukiem :D

Par tēmu - laukiem vai mazpilsētai (īpaši mazpilsētai) redzu daudz vairāk plusu kā pilsētai. Vismaz mana pieredze uzaugot laukos un vēlāk mazpilsētā ir tikai un vienīgi pozitīva.

Par skolām piekritīšu Amnilei un Persphon - tiešām augstskolā var novērot, ka ļoti bieži tie, kas nāk no laukiem (lasīt - ārpus Rīgas), mācību ziņā (un ne tikai) ir pārāki par izdaudzinātajiem rīdziniekiem.

57days, es tam vienkārši nepiekrītu un viss :D Man tiešām par tiem pētījumiem ir diezgan vienalga :D

Bet vispār ja jūs abi esat auguši laukos, tad nedomāju, ka jums īsti ar to būtu problēmas :)

augstskolā var novērot, ka ļoti bieži tie, kas nāk no laukiem (lasīt - ārpus Rīgas), mācību ziņā (un ne tikai) ir pārāki par izdaudzinātajiem rīdziniekiem.

Cik no viņiem nāk no dziļiem laukiem? "Ārpus Rīgas" sevī ietver mazāku pilsētu labākās skolas, kas sit pušu vidējo statistisko Rīgas skolu.

Plus, Rīgas vecāku bērniem studēšana finansiāli ir pieejamāks prieks, pat glupajiem - vairumam īre nav jāmaksā, vecāki joprojām baro. Atliek tik paņemt studiju kredītu, un aidā! Jaunietim no ne-Rīgas, pat ja studē budžetā, ir kaut kur jādzīvo.

...attiecīgi, universitatē nonāk mērķtiecīgakie, nevis kurš katrs, kas nezin, ko darī pēc 12. klases.

Cik no viņiem nāk no dziļiem laukiem? "Ārpus Rīgas" sevī ietver mazāku pilsētu labākās skolas, kas sit pušu vidējo statistisko Rīgas skolu.

Ieliktajā pētījumā visur priekšā taču bija Rīgas skolas? Tad mazo pilsētu skolas kopumā sit pušu Rīgas skolas vai nē? Jāvienojas, nevar tā mainīt domas (konkrētas skolas taču šeit nesalīdzinām, bet skatāmies kopumā).

Finansiālā puse jau ir cits jautājums, es vairāk par prāta spējām šobrīd :) Tas, ka bērns mācīsies Rīgā, pilnīgi noteikti nenozīmē, ka viņš būs gudrāks, veidos veiksmīgāku karjeru utt.

Nekad nedzīvotu laukos, ja vien nebūtu galīgi spiesta lieta. Es esmu pilsētas cilvēks, laukos normālā garastāvoklī varu izturēt labi, ja vienu dienu. Nesaku, ka lauki būtu slikta vide, bet man vajag pilsētu ar visu tās nemitīgo kustību, satiksmi, cilvēkiem.

No bērnu viedokļa labāki ir lauki. Nu, piemēram, mūsdienās pilsētnieki savus bērnus laiž ārā tikai tad, kad paši iet ar viņiem. Manā bērnībā pagasta centrā dzīvojošie bērni ārā dzīvojās bez vecākiem, viņiem tai laikā bija savi darbi darāmi. Līdz ar to- pilsētnieku bērnam sanāk salīdzinoši vairāk laika pavadīt telpās.
Kā pieaugušajam man pilsētā patīk, ka ir izklaides iespējas- kino, baseini, kafejnīcas, boulingi utt.

Nuu, ja dzīvo dziļos laukos ar kaimiņiem, kuri ir pāris km attālumā..nez vai bērniem baigi interesanti :D baigā izolētība un sanāk tāpat būt visu laiku tikai ar mammu un tēti. Nekādas baigās skraidīšanas, piedzīvojumu.. vienam štābiņus taisīt, skraidīt pa lauku, spēlēt ķerenes nav baigi interesanti. Vienīgi ar dzīvniekiem var, bet nu dzīve bēdīga, manuprāt.

Mazpilsētā, kas netālu no Rīgas, es ļoti labprāt dzīvotu. Laukos - ne par ko. Un ar laukiem es saprotu viensētu vai dažas mājas, "nekurienes" vidū, apkārt meži, pļavas, ezeri. Jā, tas kaut kādā brīdī ir skaisti un romantiski, bet pastāvīgi dzīvot es tur negribētu.
Līdz pat 15 gadu vecumam katru vasaru dzīvoju tieši šādos laukos. Tuvākais ciems pusstundas brauciena attālumā, līdz pilsētai kāda stunda. Apkārt tikai lauki, pļavas, ezers. Var uzkāpt kalna galā, kliegt "palīgā" un neviens neatsauksies, jo neviena arī nav. Nav arī veikalu (ir autoveikals 2 reizes nedēļā), normālu algota darba iespēju, nav tuvumā slimnīcu, poliklīniku, nav nekādu socializēšanās un izklaides iespēju. Protams, tā nav visos laukos, bet tāda ir mana pieredze un man tas dzīvei neder.

Atvainojos, nezināju, ka uzskatīt ka vidēji Rīgas skolas ir priekšā vidējām Pilsētu skolām UN VIENLAICĪGI uzskatīt, ka Maskačkas skoliņa būs sliktāka, nekā Jūrmalas vai Jēkabpils labākā ģimnāzija, ir domu maiņa.