Puisis neizmaksā

Sorry,bet izskatās,ka viņš tevi tur pie sevis,jo vienkārši ir pierādis,ka tu neko viņam neteiksi par viņa uzvedību..Es tavā vietā būtu viņam pateikusi,ka tas nav normāli,kad vīrietis ir skops un pat nevar apmaksāt to stulbo saldējumu savai dāmai (e) Es vispār nesaprotu,kāpēc tu vēl esi kopā ar viņu ?

Tā Tu ziniekusi vēl 4 gadus vismaz.. Protams, sirds sāp, asaras, bet domāju, ka Tu pati zini risinājumu..
Vari jau ciesties vēl 4 gadus. Bet to es Tev nenovēlu.. Tu tiešām vēlētos sev tādu bērnu tēvu, un visu dzīvi dzīvot ar vīrieti, kam priekš Tevis žēl 1 eur saldējumam? :-/

Snicker Kas ir 3 gadi ja tu tā vari nosēdēt turot visu sāpi sevī un paciešot to visu savu atlikušo dzīvi?

Palasi ko Paula te rakstīja, tu ko tādu sev gribi?
Kāda starpība 3 vai pat 30 gadi, ja tu neesi laimīga un kad par to viņam saki viņš tevi tikai noliek, tad tev tādu nevajag! Labāk tad būt vienai vai arī atrodi normālu čali kurš vismaz tev saldējumu izmaksās bez liekiem komentāriem!

Es viņam nesaku ka nevaru atļauties tāpēc, jo viņš tad teiks, lai meklēju tad labāk apmaksātu darbu, ja jau pat saldējumu nevaru sev nopirkt..

Es Tavā vietā kādā randiņā pateiktu ,kad nevaru atļauties ar viņu vairs, attiecības,pārāk dārgi izmaksā tikšanās ar viņu un vairs nekad nesatiktos. Vai arī,ka nevajag vīrieti,kuram pat saldējumu žēl izmaksāt. Saldējums kādu labi ,ja 1eur maksā. Ja otru pat pa retu reizi žēl iepriecināt ar saldējumu,tad es nezinu. Kaut kas tur ir pavisam greisi ,nepareizi. Tu esi pārliecināta,kad viņam patiešām patīc neviss satiekas,jo ir izdevīgi- pati par sevi samaksā, regulārs sex, neko daudz negrib, nepieprasa

Tie gadi nebūs izniekoti kaut vai tāpēc, ka būsi ieguvusi pamatīgu mācību visai dzīvei - netikties ar vīrieti, kas Tevi neciena pat tik, lai izmaksātu saldējumu. Protams, ir grūti izšķirties pieraduma dēļ un sievietēm jau vienmēr šķiet, ka varbūt kas mainīsies un būs labāk. Es arī tā pavadīju 3 gadus attiecībās, kas darīja mani nelaimīgāku katru dienu. Protams, ir bijis īss prāta uzpaliksnījums par to, ka nevajag varbūt iet prom, ka citu jau neatradīšu, ka tik nepalieku viena 27 gados utt., bet saņēmos un tagad varu teikt, ka tas ir bijis viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē - kļūt brīvai, sakārtot savu domāšanu, vēlāk atrast sevi cienošu vīrieti... Viss ir izdevies. Domāju, ka arī citām izdosies, žēl tikai, ka latviešu sievietēm ir tāda tendence vilkt nelaimīgas attiecības kā smagu vezumu un necienīt sevi...

Mans vīrietis man izmaksā visu. Pērk visu. Ja kur dodos viena, iegādājos viņam to ko viņš ir palūdzis. Naudu neatprasu un pat netaisos. Es laikam ar žilku kopā nespētu būt. Labi, ja pašā sākumā katrs par sevi, bet ja kopā jau..hmm, tāds vīrietis nerada drošu sajūtu, ja domā par nākotni-ģimeni, bērni u.t.t.

Lasu un briinos...

Kapeec dalai sieveishju /meitenju liekas ,ka viirietim kaut kas jaaizmaksaa?Ir cita lieta ja sieviete ir viirietim sieva un audzina viirieshja beernus un nevar stradaat jo berni mazi un tadelj nav ienakumi... bet visas 'goldiggers' lai iet un pamacaas un strada un beidz sedet uz pakaljas gaidot ka viriesi visu izmaksaas...

Ja man kaut ko gribaas tad zinu ka visu varu pati nopirkt un nekas nav jaagaida ar kakjiisa aciim kad izmaksaas ...tiesi smiekli naak... :-D Attieciibas visas kopdziives izmaksas dalam ari uz pusem jo gan es gan vinjsh straada tadelj tas ir pilniigi logiski :)

Mystique ne visām ir pašcieņa un smadzenes, tēpēc dzīvo kā no rokas mutē.

Man kasē priekšā vienreiz iepirkās pāris. Sieviete krāmē maisā, vīrietis stāv pie kases. Kad jāmaksā, viņš viņai pateica kopsummu, un lika noprast, ka viņai jānāk puse jāpieliek. Viņai pietrūka skaidrās naudas, un viņa tika informēta, ka tad jogurtu neēdīs. Aiz viņiem uzreiz stāvēja cits pāris. No tā pāra vīrietis piemeta naudu, pateikdams, lai meitenei jogurts tiek. Varēja redzēt reālas sāpes un pazemojumu sievietes sejā, viņa fiksi visu salasīja un aizskrēja. Viņas vīrietis ar aukstu seju aizgāja prom tā, kā nekas nav bijis. Skumji, patiesībā. ak dies! Nu nav tas normali!

Jautājums patiesībā ir ļoti kutelīgs. Jūs , dārgās Dāmas nevēlaties būt atkarīgas, bet tomēr gribiet lai kāds par visām jūsu vēlmēm samaksā? Nu tā jau nemēdz būt, ir vai nu atkarība, vai arī mierīga līdzās pastāvēšana, nu o.k neiet runa par laiku kad esam dekrētā. Bet savādāk sanāk kaut kā jocīgi,
"vēlos lai man viss ir, bet par to nekas nav". Bet tā tak dzīvē nemēdz notikt. :)

gribiet lai kāds par visām jūsu vēlmēm samaksā?

Nav runa par visām vēlmēm ,bet ja vīrietim pat žēl saldējumu nopirkt,tad...Nav runa par naudu,bet gan par attieksmi.

Domāju ka normālam vīrietim nekad nebūs žēl nopirkt saldējumu, drīzāk problēma ir tajā ka viņam nav vēlmes lai viņu izmanto.. :)

3 gadu laikā 1 saldējuma nopirkšana ir izmantošanas pazīme?:D
Jau pēc maksimums diviem mēnešiem var pateikt vai puisis izmanto meiteni un otrādāk.
Ja sieviete jau nezin cik gadus nav izmantojusi vīrieti,neko īpaši nav prasījusi, tad jau sen bija laiks saprast,ka ne jau naudas dēļ ir kopā . Domā,kad sieviete gaida trīs gadus un pēkšņi sāks izslaukt naudu?:D

Zaķplēsi, izmantošana ir izmantošana. Ja vīrietis spēj iedomāties, ka saldējuma nopirkšana meitenei ir nevis uzmanības apliecinājums, bet meitene viņu izmanto, nu tad lai dzīvo viens un izmanto sevi pats. Taču ne jau kažoku prasa.

Es ar tādu nespētu satikties. Lai gan nedomāju, ka esmu materiāliste-nauda ir vīrieša rūpes par sievieti.

Ziniet,vajag jau no paša sākuma iesēt attiecībās sēklu,kura saucas atklātība. Izrunājies un nezaudē puisi stulbuma pēc. Nauda nav nekas un nauda nav tas ,dēļ kā jastrīdàs.

Kad piedzims bērns, vai bērna saldējumam arī katrreiz metīsiet naudu precīzi uz pusēm? Un ja nu cena tāda, ka ar divi nedalās, piemēram, 0.65eur? Kurš liks to vienu centu? :-D

Kad piedzims bērns, vai bērna saldējumam arī katrreiz metīsiet naudu precīzi uz pusēm? Un ja nu cena tāda, ka ar divi nedalās, piemēram, 0.65eur? Kurš liks to vienu centu?

Tas, kurš vair
ak reižu saldējumu nolaizīs :D

Kopumā tiešām būtu smieklīgi, ja ne tik skumnji.. Ir tādas sievietes, kas uzskata, ka tas ir pareizi. Manis pēc! Ja viņu un partneri tas apmierina - uz priekšu, bet man nebūtu pa ceļam ar apeikpis***... Un jā, varu sev pati kaut kasti saldējuma nopirkt, kā arī uzturēt, apģērbt un lutināt. Bet stāsts nav par to.. Starp citu, neviena te neminēja, ka savu vīrieti nelutina arī, bet bieži vien tas izpaužas citādāk

Agrāk domāju, ka man nebūtu iebildumu visu dalīt uz pusēm vai izmaksāt un taml., taču kopš esmu tikusies ar vīrieti, kurš bija skops, - sapratu, ka neesmu no tām, kas, liekot roku uz sirds, var apgalvot, ka man ir vienalga un justos labi, maksājot pati par sevi.. Tajā brīdī, kad man pašai bija jāmaksā par sevi vai jāapmaksā rēķins par vakariņām, jo viņš esot pagājušā reizē maksājis, tad sajutos tā, kā noteikti nekad negribētu, lai vīrietis liek man justies. Pats labākais bija tad, kad vienā no tādām reizēm man nebija skaidras naudas un termināls nedarbojās, un viņš samaksāja, un pēc tam mēs gājām pie bankomāta izņemt naudu, lai varu viņam atdot!! Un nekad nebija tāda situācija, kad viņš neatļautu pašai samaksāt. Ja būtu pirkusi sev un viņam kaut ko un pati maksājusi, nekad rīcība no viņa puses nesekotu. Atceroties to, šķiet, kas man notika galvā, lai ar viņu tiktos..
Mana galvenā ideja bija tāda-cilvēki ir dažādi. Attiecības ir dažādas. ir jātiekas ar tādu cilvēku, kurš izturas pret tevi tā, kā gribi, lai pret tevi izturas, lai vari justies kā SIEVIETE. Mīlēta un cienīta. Un es ticu, ka ir sievietes, kuras jūtas ok, ja vīrietis neizmaksā, bet tas nav man.

Es domāju, ka te problēma nevis kapeikpisējos, bet pašās meitenēs. Tādi skopuļi ir un būs. Bet meitene, kura skatās uz čali kā tas ēd saldējumu un tajā pašā laikā siekalas rij... Un klusībā par to šausminās. Nopietni!? Un pasakiet, ka viņa nav dura. :-D