Nu, man gan šķiet, ka mamma šoreiz nav īsti uzdevuma augstumos. Vai nu ļauj palikt pie drauga vai neļauj, bet nevis tā, ka vienreiz tā, bet otrreiz šitā. Konsekvencei audzināšanā tomēr būtu jābūt.
Ko darīt tev? Teorētiski jau vari mēģināt runāt un stāstīt, ka ne jau seksa dēļ tev vajag palikt pa nakti, jo seksam visu nakti nevajag un ka tu gribi viņa sabiedrību un maigumu... No otras puses, mammai pieder galavārds. Bet es labi atceros kāda ir sajūta, ka tev "neļauj" un ir tik skumji. No otras puses, es zinu arī kā ir būt atbildīgajam pieaugušajam, kuram gribas to jauno cilvēku pasargāt, jo ir labi zināms, kā var sāpēt saskrambāta sirds.