Ilgi sēdēju un domāju, bet tā uzreiz prātā neienāca viena konkrēta sieviete. Manā uztverē, atmiņā paliekoša nav tā sieviete, kura leposies ar perfektu frizūru un elegantu tērpu, bet tā, kurai piemitīs tikai viņai vien piemītošs, īpašs šarms, pārliecība par sevi un visu, ko viņa dara, harizma. Kā jau meitenes teica - ar spilgti dzeltenām kurpēm vien būs par maz. Mani iedvesmo mākslinieces, radošas sievietes, kuras nebaidās būt provokatīvas, sievietes, kuras kaut kādā ziņā izlec ārpus rāmjiem, nebaidoties būt muļķīgas, pārprastas vai nesaprastas. Manā paziņu, draugu lokā ir sievietes, kuras varbūt neatbilstu vārdiem "sievišķīga sieviete" to saprotamākajā nozīmē - viņas neizskatās kā nākušas no modes žurnālu vākiem, taču viņu raksturā un ārējā tēlā ir kaut kas tik pievelkošs, ka varu tikai ar apbrīnu uz viņām noskatīties - par to, cik šīs sievietes viegli tver dzīvi un mirkļus. Viņas var tērpties visparastākajā t-kreklā un melnbaltās kedās, taču viņās būs kāda odziņa, kura citos radīs vēlmi šo cilvēku ja ne gluži apbrīnot, tad vismaz vēlēties veltīt laiku sarunai.