Apvainojumi

Brālis pateica, ka man ir divlatnieku nāsis :D Protams, tajā mirklī atcirtu atapakaļ, ka lai neaizmirst, ka esam radinieki un deguni mums vienādi :D Bet laikam no ta laika pati vienmēr ļoti redzu savas nāsis skatoties spogulī :D

Un vel man interesēja vai tie apainojumi ir atstājuši savas sekas jums dzīvē? :-)


undersun Tad jau mums līdzīgi, tu tik skaties uz nāsīm, bet es uz zobiem priekšējiem. :-D

Nu laikam par manu uzvārdu, jo ņirgājās baigi, tagad, kad skaļi pasaka, liekas, ka visi uzreiz sāk smieties, lai gan tā nav nemaz, nav jau arī tik briesmīgs :D

Ja par izskatu, tad laikam nekas tāds nav palicis atmiņā.

Mani mēdza apcelt par lieko svaru, bet tas gan psiholoģisku traumu, manuprāt, neradīja. Pati sevi spogulī toreiz saskatīju slaidāku, tikai bildēs kaut kā apaļīga rādījos (tātad, nefotogēniska) :D

Pārtraucot vecās attiecības ex teica, ka neviens cits vīrietis nemīlēs mani kā mīlējis viņš. Toreiz atcirtu ''Paldies Dievam!''... Bet klusībā vienubrīd mēdzu aizdomāties - un kaut kas TĀDS tiešām bija pats labākais, ko varēju no vīrieša sagaidīt? :D
Tagad smieklīgi paliek atceroties to :D

Nu laikam vissmagākais bija, kad skolā klases puiši smējās par manām krūtīm. Sauca par piena kannām un tml. :D Nu jā, man klasē laikam vienīgajai jau 10.klasē bija kaut kāds D vai jau E izmērs. Tas man ir atstājis sekas. Toreiz man riebās manas krūtis, vēl joprojām nespēju viņas pieņemt. Jūtos liela.

Apple_pie Oi ar tiem uzvārdiem arī iet jautri cilvēkiem.. :D Es necietu ka mani uzvārdā sauca :D

Un nē, nav obligāti jābūt par izskatu kā tādu runai, var arī būt par to kā raksti, staigā vai kaut vai izrunā vārdus :D

Pamatskolā man viena klasesbiedrene pateica, ka es būtu skaistāka, ja nomestu pāris kilogramus. Tā man atvērās acis un sākās grūtā cīņa ar svaru. Vēl joprojām liekas, ka ja būtu mazāk kg, tad būtu labāk.
Vēl par zobiem. Man vienreiz jautāja vai es neesmu domājusi par breketēm. Nav jau man nekas traks, tikai trešie zobi nedaudz uz priekšu izvirzījušies, bet tagad man ir grūti smaidīt, jo liekas, ka visi skatās :D
Vot, tādi sīki komentāri tā iespiežas atmiņā un vajā visu dzīvi (e)

Vecmamma gan bērnībā, gan tīņu vecumā vienmēr skandināja par sērkociņtievumu utt...bet nu tas jau tāpat ikdienā tiek dzirdēts tik daudz reižu, ka ir iesēdies atmiņā, gan sākotnēji, gan vispār tik izmalts, ka reāli skolas laikos dzina kompleksos...tagad kaut kā vairs neiespringstu ;-)

izrunā vārdus

Šis mani vel tagad vajā. Kurzemnieces zīmogs uz pieres :D

Agī, man vairāk sāpēja pārmetumi par tievumu pēc svara nomešanas.. nekā par apaļīgumu :D
Zini kā.. ierobežo sevi, centies.. un tad kāds vēl bārsta komentārus :D Kaut gan satraumēta tāpēc arī nejutos :)

Ak jā...skolā esmu tikusi apcelta par savu balsi - skaļumu un intonāciju, t.i., klusumu un pīkstēšanu :D

undersun Nu nekas, tie puiši kas kādreiz apsmēja tevi par krūtīm, gan jau tagad tieši gribētu ar tevi ko pasākt :-D:-D:-D


Vot, tādi sīki komentāri tā iespiežas atmiņā un vajā visu dzīvi

Jā, ir tādi teksti kuri ļoti pat var ietekmēt cilvēka dzīvi. . .

Man vienmēr visi piesienas, ka esmu tik tieva, ka jāēd, jāēd vairāk. Tā dēļ vienmēr esmu gribējusi dažus kilogramus pa virsu, bet līdz šim nav sanācis.. Tā nu pieņemu sevi kāda esmu, cenšos sportot, vingrot, lai kaut nedaudz muskuļu masa parādītos :-D

Ak jā...skolā esmu tikusi apcelta par savu balsi - skaļumu un intonāciju, t.i., klusumu un pīkstēšanu

Oi man ir tā ka pat tagad un vispār visa mūža garumā man cilvēki saka lai beidzu bļaut, lai gan patiesībā es nemaz nebļauju. Es vienkārši esmu skaļš cilvēks ar skaļu balsi :-D Un tad arī jūtos drusku aizvainota kad man aizrāda par to balsi, jo nu come on, ne jau es to tā tīšām daru arī :-/

undersun - par krūšu izmēru apvainojumus mēdz bārstīt arī draudzenes...diemžēl :-D(t)

kad bija kaadi 12 gadi man bija zaabaki uz maza papeediisha (2cm vai kaa taa) bet man vinji nepatika un mamma nokomenteeja
bet tu jau taada apaljiiga, taa ka vinji tieshi laikaa

atceros jau tad diezgan nelaimiigi jutos un nu shis galiigi nenaaca par labu. tad veel saaku pirkt dreebes kaadus 2 izmeerus lielaakas, jo likaas,ka esmu tik resna, nu tas dizi nepaliidzeeja, veelaak veel ar eeshanas trauceejumiem ilgu laiku draudzeejos.

tagad paldies dievam pieveersos sabalanseetam uzturam, un viss veseliigi un kaartiibaa. bet joprojaam loti juutiigi uztveru, ja paraadaas biskin riepina un maajaas turu kaadus 3 spogulus lai dazaados apgaismojumos redzeetu patieso situaaciju. :-/ pavisam veseligi jau tas laikam nav.

Skolā, meitenes saukāja pa Anoreksiķi, Sērkociņu, Slieku (t)
Kaut, gan neuzskatu ka esmu tik tieva :-D
Tā, nu viss laik mēģināju dabūt +Kg
Bet, tagad kad esmu stāvoklī, nevajag +Kg tagad vajag - Kg :-D
Bet, nu tas ir iesēdies atmiņā, tomēr visi sīkie apvainojumi liek pievērst sev uzmanību (t);-)

Mani arī apsmēja par krūšu izmēru, 6. klasē jau man bija D izmērs. Puiši apsmēja , ka man futbola bumbas. Sāka augt 11 gados un ļoti strauji auga.
Tad par brillēm apsmēja. Prasīja kā oet ar skonto logiem. :-D

Draugs pateica, ka fiziski mani negrib jo man ir liekie kilogrami. Joprojām cīnos ar sevi.

Oi man ir vel viens gadījums par kuru varu pastāstīt, savu traumu tas atstāja, bet arī smieklu deva ir :D

Man bērnībā dienu pirms 1. septembra bija jāiet pie friziera. Nu ko aizgājām pie vietējās lai man apgriež galus matiem. Diemžēl šī friziere bija krieviete un īsti nesaprata to ko no viņas prasīja. Rezultātā man tika nogriezti īsi, bļodiņveidīgi mati. Dēļ šiem matiem man ir ļoti liela nepatika pret frizieriem tagad un ļoti reti spēju aiziet pie kāda nepazīstamāka friziera.
Smieklīgais gan šajā bija tas ka tajā gadā mums bija plānots sporta stundās iet peldēties, tad nu skolotāja stāstija ka visām meitenēm vajadzēs cepurītes vilkt baseinā. Ne no kurienes viens puisis par mani teica "a vai viņai arī vajadzēs vilkt cepuri?"... Rezultātā visi puiši arī beigās tika spiesti vilkt cepures :-D