Mana uztvere ir tāda, ka kaut kur dodoties, iespēju robežās ir jāpielāgojas tai sabiedrībai, kurā nonāc. Neviens neliek musulmanim kļūt par kristieti (tas laikam nemaz nav iespējams), bet gan atsegt seju, jo atsegta seja ir nerakstīta, es nezinu, kā pateikt, ētikas norma, kas liek mums justies relatīvi droši par apkārt esošo cilvēku nodomiem. Tas automātiski nenozīmē to, ka tagad visi, kas ir pieņēmuši šīs normas, nevar būt kaut kāda veida noziedznieki. Tāpat aizbraucot uz minētajām konservatīvajām musulmaņu valstīm pie pilna saprāta esoša sieviete nestaigās kroptopā un īsos džinsa šortos, ja vēlas palikt tur uz dzīvošanu, bet gan uzvilks tādu apģērbu, lai iekļautos sabiedrībā, kas automātiski nenozīmē kļūšanu par musulmani.
Tāpat aizbraucot jebkuras reliģijas un kultūras pārstāvim uz jebkuru valsti ir jārīkojas, jo nevar tikai braukt un prasīt visu sev, jo redz, mēs manā valstī tā darām. Ir iespēja arī nebraukt šurpu, ja nav varēšanas un gribēšanas atrasties tādā sabiedrībā, kāda šeit eksistē- bez aizsegtām sejām. Tieši tik vienkārši..