Šobrīd jau gandrīz atkal esmu atgriezusies sākumpunktā. Man šķiet, ka nekas nesanāk, gandrīz visās dzīves jomās ir iestājies haoss. Vienmēr ir licies, ka nekad nedrīkst padoties ir jācīnās, ir jālauž sevi par spīti visam un visiem.
Līdz šim man tas ir veiksmīgi izdevies, bet pašlaik ir pārāk daudz bet...Es vairs nezinu ko un kā darīt - izvēloties nesāpināt citus, sanāk sāpināt sevi.
Šajā
rakstā ir teikts, ka dažreiz ir vērts padoties, jo sabiedrības viedokli par sevi nav iespējams ietekmēt. Vai ir kāda padevusies, pieņēmusi to, ka nav jēga cīnīties pret vējdzirnavām, vai tomēr ne?:-)