Šķiršanās, kāpēc sāp?

Banālā frāze - visam savs laiks!

Protams, ka pēc šķiršanās ir grūti, jo nākotnes sapņi tiek saistīti ar otru cilvēku. Kad viss ir beidzies, nākas aizmirst izsapņoto un samierināties, ka nekas nesanāca. Un piekrītu Neons, visam savs laiks. Un, jā, laiks tiešām dziedē!

100 reizes likts, bet taisnība.

Tā jau laikam ir, noteikti ir.
Kā tikt galā ar to trauksmaino sajūtu sākumā?
Ar prātu saprotu, ka viss jau OK un tā arī ir labāk (dzīvē būs labāk tālāk), bet emocijas šaudās šurpu turpu.

+ salīdzinoši nesen atklāju kādas veselības problēmas, ko LV pārāk efektīvi neārstē (pati esmu mediķis, saprotu lietas būtību). Tad viss liekas sū****!

Ar trauksmaino sajūtu varētu palīdzēt meditācija :)

Man vienmēr lieliski ir palīdzējuši draugi ar savu kompāniju, darbi, kas novada domas par bijušajām attiecībām un piepildīts laiks, lai nav tā, ka kādu brīdi, neko nedarot, sāktu domāt par visu, kā bijis.

Grāmatas, filmas, seriāli..jebkas , kas var novērst kaut nedaudz domas.

Grūtākais laikam ar to, ka man parasti visu gribas izdarīt ideāli un vislabāk.atīk uzvarēt sacensībās, izdarīt lietas, ko citi nevar, patīk iedraudzēties ar cilvēkiem, kuri varbūt nešķiet tik draudzīgi. Ja ir kādi grūtāki šķēršļi - cenšos tos pārvarēt!

Bet...ar attiecībām jau laikam citādi. Tās ir uz jūtām, mīlestību balstītas savstarpējās attiecības. Tas ir par būšanu kopā. Taču arī šajā jomā vienmēr gribējies to labāko - skaisti apprecēties, foršs vīrs, lieliski bērni, māja jūras krastā, skaista mašīna.
Kad vēlmes par daudz..tad mēs abi tā īsti vairs neizturējām, ka es vēlos tik DAUDZ, bet viņam savādāks skatījums uz dzīvi..

Var jau būt, ka ir kaut kur cilvēks, ar ko labāk "sapass" kopā.

Pat nedomāju, ka kādreiz 5dienas vakarā kādā forumā činkstēšu.. He, kā dzīvē notiek :)

Var jau būt, ka ir kaut kur cilvēks, ar ko labāk "sapass" kopā.

Nevis ''var jau būt'', bet IR! Galvu augšā un dzīvo ar domu, ka tev viss vēl priekšā! I skaisti apprecēsies, i bērni būs lieliski!

Es uzskatu, ka tu rīkojies ļoti pareizi izšķiroties! Ja pamatā nāk prātā tādas domas kā tev nevis tas kādu konkrētu cilvēku zaudē, tad manuprāt, pareizs lēmums.

Bet savu otro pusīti ir vērts meklēt. Bērnus paspēsi uztaisīt :)

Paldies :) nedaudz labāk paliek pačinkstot, tā jau sievietēm laikam ir..
Un paldies par komentāriem!

Ir lietas, kuras ir pavisam parastas un nevajag justies neērti, ka tev tās gribās. Labs vīrietis, kāzas, bērni, māja un mašīna - tā nav nekāda ekstra. Cita lieta, ja esi ieciklējusies uz kaut kādu idealizētu izfantazētu perfekto modeli, kas dzīvē vnk nevar būt, ko ikdiena ir ikdiena. Man jau izklausās, ka vnk nebija īstais vīrietis un viss.:-P

Laiks dziedē gandrīz visu, dod laikam laiku. Es izšķīros, mēnesi nīdēju, pārējo laiku veltīju sev. Tagas esmu laimīga. Nedomāju, ka var būt tik labi. Visu laiku neticēju, ka tiešām ir ta, ka tāds tādu atrod. Man kaut kā paveicies, izrādās, ja abi vienādi (+/-), tad viens otram netraucē. Abi vienā virzienā skatamies:-) Galvenais, atvērt sevi mīlestībai. Sagaidīsi labāko.

Nu, jā. Tā jau vīrietis bija foršs - pavadījām brīvo laiku kopā, gan aktīvā atpūtā, gan arī ar draugiem, kas mums kopīgie ir daaaudz. Mīļš jau viņš arī. Vienīgi, kad iet runa par ģimeni, nākotnes plāniem, bērniem, tur mums tās domas kaut kā līdz galam laika gaitā nesakrita. It kā jau abi gribējām, tā sapratu jau sākumā...līdz pēc 3.5 gadiem tāpat nekas nevirzījās uz priekšu. Un vienmēr bija kādi labi attaisnojumi!

Protams, no otras puses (viņam) viss stāsts būtu savādāks. Bet ko darīt, ja jutos nenovērtēta kā sieviete. Un kā cilvēks, ja īsti nepilda teikto un kavē visas lietas (tiešām daudzas dzīvē).
Īsti jau negribu nomelnot otru, kā cilvēks foršs, neesam jau ienaidnieki.
Bet tās manas negatīvās emocijas un pārdomas...brrr.....

Šorīt ir jau labāk :)

Neraudi pirms laika, un ļauj viņam iet, ja esat domājuši par kāzām, tas nevar tik viegli beigties - esi pacietīga un tici ka atnāks atpakaļ, ja nē, tad labāk tā, nekā pēc kāzām, ja kāds no abām pusēm nespēj pārvarēt šķēršļus attiecības, tad attiecības nav tik spēcīgas, jo tikai tie kas tos pārvar paliek roku rokā blakus viens otram! Neskumsti, ir grūti to izdarīt, bet iedomājies to ka viņam vienkārši vajag kādu brīvu laiku, lai saprastu, ka tu esi tā kuru viņš'vēlas.

Nē, nē, gaidīt atpakaļ un vēl ticēt, ka viss būs ok.. To ir vēl grūtāk nekā samierināties, ka viss cauri..

viss notiek,tā kā tam ir jānotiek!! iespējams paies laiciņš un tu sapratīsi,ka tas ir tikai sākums,kam jaunam!!

p.s es sevi tā mierinu,ja notiek kaut kas slikts!! nostrādā vienmēr :D

Es laikam apbrīnoju cilvēkus, kuri var tik virspusēji pieķerties pēc ilgākām attiecībām, ka jau nākamajā rītā labāk. man laikam tas nav iespējams.

Ah, paulalala, kā ar nazi sirdī :) es jau neteicu, ka izšķīrāmies aizvakar, vakar papinkšķēju un šodien viss OK! Tā čābīgāk mums pēdējo pus gadu gāja, līdz gala punktu pielikām nedēļu atpakaļ. Un tad brīžiem man trauksmainas epizodes uznāk, viena no tām vakar. Ne jau šodien aizmirsu, bet trauksme šobrīd pārgājusi. Does it make sense?

Tāpēc tie forumi laikam ir - var izteikt savu sāpi/domu..un citi tik var no dažām rindiņām ko izdomāt. Bet tomēr jauki parakstīt.