Kad nav vairs nekam jēgas

Ko es vēl varu piebilst - depresija ir sekas nevis cēlonis. Visas problēmas tiek risinātas atrisinot cēloni nevis maskējot sekas.

Autorei - gribasspēku un spēju paskatīties uz sevi no malas.

Man liekas,ka tev ir jātiek ar sevi galā un jāliek savai iekšējai balsij aizvērties. Man arī ir bijusi depresija,dzēru vieglas zālītes,manuprāt,par to nav jākaunās un tā ir mūsdienu realitāte.
Vienkārši,draudzenīt atceries,ka tavā dzīvē vēl būs daudz jauku lietu. Tev nav jāvaino sevi pie tā,ka tev nav darbs un esi tādā situācijā.
Atceros,ka tad kad biju depresijā es tieši sevi vainoju pie tā,ka neesmu laimīga un citi ir laimīgāki,esmu nemākulïga utt. Viss mainījās brīdī,kad es sev pateicu:"Pietiek,neesi idiote,tu neesi pelnījusi sevis nemitīgu gruzīšanu!" Es paliku ar laiku stiprāka,galvenais neatļauj sev nevienā mirklī justies vājai.
Kopš laika ka esmu pārvarējusi depresiju ir pagājuši nu jau vairāk kā divi gadi,bet pa šo laiku ar mani ir jotikušas daudz sāpīgākas lietas nekā depresijas laikā,bet es ar visu tiku galā lieliski,jo zināju,ka tās nav beigas. :)
Saņemies un esi stipra!

Pamēģini rakstīt dienasgrāmatu ar savām sajūtām, un kas tev tā liek justies, varbūt pati atradīsi kādu cēloni pagātnē, ko tad būs vieglāk mainīt, piemēram iemācīties pāri darītājam piedot, nu mainīt savu skatu uz bijušo situāciju, lai turpinātu savu dzīvi.
Ja ir spēks sēdēt pie datora, tad varbūt paskatīties kādus youtube video iedvesmojošus.
Kati Morton ir video par to, kas ir depresija, par terapiju utt.
Mēģini atrast veidu kā sevi iedvesmot mainīt savu situāciju, saprast un pieņemt sevi.
Nepadodies!;-)

Esmu vienmēr dzīvojusi godīgi, centos citiem nedarīt to, kas pašai būtu nepatīkami, bet no dzīves saņemu pretī šo, kas ar mani tagad notiek. Esmu apvainojusies uz dievu un citiem viņam līdzīgiem...

Tev vajag sakārtot savu garīgo pasauli un beigt apvainoties uz dzīvi un visiem kas darījuši tev sliktu.
Darot labu nenozīmē ka saņemsi to pašu pretī. Bet turēt aizvainojumu par notikušo uz visiem tas ir mest mazu akmeni mūrī. Labāk apej tam apkārt.

Neiedziļinies reliģijās, uztver savu garīgo pasauli kā savu pasauli kur tu esi svarīga un mīlēta. Iemācies meditēt un izmest no prāta visas negācijas.
Neviens psihologs un medikamenti nepalīdzēs ja neticēsi tam un domāsi ka nekas tev nevar palīdzēt.

Palasi Dalailamas atziņas, Aristoteli, Seneku, grieķu, latīņu un citus senos filozofus, viņu atziņas, bieži vien vienkāršas un ar dziļu gudrību.
Kamēr tavs prāts nenomierināsies, grūti būs kaut ko mainīt.

Varbūt daudzas mani te tagad nosodīs varbūt nē, bet, manuprāt, cilvēki paši sevi dzen depresijā neapzināti. Paši no mušas uzpūš zīloni.

Ja Tev šķiet, ka visa pasaule Tev uzgriezusi muguru, padomā, vai tā nav Tava mugura, kas pagriezta pret visu pasauli!

Tā tas reāli ir. Bija posms, kad šķita, ka nevienam neesmu vajadzīga, nekas nav labi, draugi novēršas utt. Bet pati vien biju vainīga, mūždien gaidīdama, ka kāds mani pažēlos, pats atnāks, vienmēr visu uzņemsies pirmais utt. Tā nenotiek, ja pati neiesaistīsies dzīvē, tad nekas arī pats no sevis nenotiks.

Es nezinu kāds ir tavs stāsts un, kas tevi ir iedzinis tajā depresijā, bet izeja ir vienmer, VIENMĒR!! Saņem sevi rokās un beidzot dari kaut ko. No tā, ka tevi žēlos te, labāk noteikti nepaliks!!!